Lauku dienas Latvijā, kad zemniekiem tiek dota iespēja iepazīties ar progresīvu pieredzi kādā no lauksaimniecības nozarēm, ir populāras un labi apmeklētas.
Lauku dienas Latvijā, kad zemniekiem tiek dota iespēja iepazīties ar progresīvu pieredzi kādā no lauksaimniecības nozarēm, ir populāras un labi apmeklētas. Pavisam nesen, pēc firmas «Agrimatco Latvija» ielūguma, Latvijas lauksaimnieku grupa piedalījās lauku dienās Polijā.
Mums bija iespēja apskatīties, kā poļu lauksaimnieki audzē ziedkāpostus un Pekinas kāpostus, sīpolus, papriku un citus dārzeņus. No ziedkāpostiem lielākoties tiek audzēti hibrīdi. To priekšrocība ir ienākšanās vienlaicīgums: nav problēmu ar novākšanu. Arī pie mums zemnieki audzē tās pašas šķirnes ‘Fremont F1’, ‘Malimba F1’.
Izaudzētā realizācija poļu saimniekiem problēmas nesagādājot. Uz lauku atbrauc lielie refrižeratorautomobiļi un aizved kāpostus uz saldētavām. Arī mēs ēdam Polijā izaudzētos saldētos dārzeņus, kuru maisījumos ir ziedkāposti.
Lielās platībās tiek audzēti sīpoli, tos novāc mehanizēti, bet žāvē saulītē. Pēc vietējo tirgotāju ziņām poļu zemnieku izaudzētie sīpoli tagad jau esot mūsu tirgos, droši vien arī Jelgavā.
Ļubļinas reģionā ļoti daudz tiek audzētas zaļās pupiņas, kas arī ir atrodamas pie mums nopērkamos saldēto dārzeņu maisījumos. Pupiņas arī vāc mehanizēti.
Jau astoņdesmito gadu beigās daudzi baltieši brauca uz Poliju vākt ābolu ražu. Arī šogad pundurdārzos āboli un bumbieri ir auguši raženi. Taču jāpiebilst, ka pundurābeles labu ražu šoruden devušas arī Dobeles selekcijas stacijā. Polijā pundurkociņi stādīti 1,5 metru attālumā viens no otra, bet rindu attālums ir 2 metri.
Lielā siltumnīcu kombinātā, kas pieder kooperatīvam, apmēram 30 hektāros audzē šķirnes ‘Boriss’ tomātus. To šķirošana ir mehanizēta, strādniekiem atliek tikai nolikt vietā pilnās kastes. Interesanti, ka tomātus šķiro ne tikai pēc lieluma, bet arī pēc krāsas. Klusu gandarījumu izjutām, sapratuši, ka Mārupē audzētie tomāti tomer izskatās labāki un veselīgāki, lai arī tur nav tik modernu šķirošanas galdu.
Ļubļinas reģions ir lauksaimniecībai ļoti labvēlīgs kā siltuma, tā nokrišņu ziņā. Tuvāk Lietuvas robežai, kur zemnieki apsaimnieko līdz 15 hektāru un ganībās zāli plūc sešas līdz deviņas gotiņas, zeme netiek izmantota tik intensīvi. Jūtama arī saimnieku mazāka rocība. Katrā ziņā graudaugu un cukurbiešu laukos tādu modernu tehniku kā Zemgalē neredzējām. Lielākoties tur strādāja poļu pašu «Ursus» traktori.
Ja kādam no zemniekiem ir interese par Polijas pieredzi uzzināt ko vairāk, nāciet uz konsultāciju biroju vai zvaniet pa tālruni 3050555.
Gaidām arī lauksaimnieku ierosinājumus ziemas semināru tematikai.
