Pēc 16 gadu pieredzes krāšanas nu ir laiks to pa īstam likt lietā.
Vēl līdz pagājušajam gadam Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Zemgales Lauku konsultāciju birojs līdzekļus saņēma gan no valsts budžeta, gan zemniekiem par viņiem sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc pērn īstenotās reorganizācijas mūsu rajona konsultantiem uzticēts veikt tikai komercpakalpojumus, tādēļ par saviem ieņēmumiem atbildīgi paši. Taču biroja vadītāja Anna Liscova teic – darāmā netrūkst, jo tieši šajā laikā varbūt pat vairāk nekā iepriekš lauksaimniekiem nepieciešamas profesionālas konsultācijas, lai darbs būtu efektīvāks. Nodalīti konsultāciju un informēšanas pakalpojumiLLKC Zemgales Lauku konsultāciju birojs pārtiek no pašu pelnītiem līdzekļiem. «Mēs sniedzam pakalpojumus, kas saistīti ar lauku cilvēkiem. Tie ir grāmatvedībā, ekonomikā, augkopībā, lopkopībā,» biroja vadītāja uzskaita galvenās jomas, piebilstot, ka par valsts naudu zemnieki galvenokārt tiek informēti teorētiski un šos pakalpojumus īsteno lauku attīstības speciālisti. «Protams, ja ienāk cilvēks, mēs viņu konsultējam, turklāt ne vienmēr par maksu,» saka A.Liscova. Līdz 2008. gadam Zemgales lauksaimniekus konsultēja trīs birojos – Jelgavā, Dobelē un Bauskā. Tagad izveidotas divas atsevišķas struktūras. Viens ir Zemgales Lauku konsultāciju birojs mūsu pilsētā ar kaimiņos saglabātām filiālēm, savukārt otrs – Zemgales Lauku attīstības birojs. Reorganizācijas dēļ speciālistu skaits nav samazināts, mierina A.Liscova, sakot, ka tā skārusi tikai vadību. Līdz šim katrā pilsētā bija savs biroja vadītājs, tagad tie uz trim rajoniem ir divi – A.Liscova vada Zemgales Lauku konsultāciju biroju, bet Eleonora Maisaka Bauskā – Zemgales Lauku attīstības biroju. Zemgales Lauku konsultāciju birojs 2008. darba gadu beidzis ar labiem rezultātiem – strādāts ar peļņu. «Klienti mums ir saglabājušies, naudas plūsma – pozitīvi,» A.Liscova atklāj, ka Zemgalē ikdienā apkalpo ap 150 klientu, vidēji virs pussimta katrā rajonā. «Man ir nostāja – vispirms redzu klientu un tad naudu,» tā biroja vadītāja īsi raksturo sadarbību ar lauksaimniekiem. Daļa augkopības saimniecību noslēgušas regulāras sadarbības līgumus katrā sezonā, bet netrūkst saimniecību, kam pakalpojumi tiek sniegti, piemēram, reizi gadā. Šonedēļ «glābs» pirmo lopkopības saimniecību Jau ziņots, ka LLKC saskaņā ar Zemkopības ministrijas deleģējumu no februāra sāk darbu pie jaunas lauksaimnieku atbalsta programmas «Ražošanas plāna izstrāde un ieviešana saimnieciskās darbības stabilizēšanai». Tādējādi no 6. februāra visiem lauksaimniekiem, kuri nonākuši ekonomiskās grūtībās, ir iespēja pieteikties jaunam pakalpojumam. Programmā paredzēts, ka, sadarbojoties saimniecības vadītājiem, to lielākajiem kreditoriem un LLKC nozaru ekspertiem, tiks veikta saimnieciskās darbības kopējā analīze un izvērtēti stratēģiskie attīstības virzieni. Pēc tam top saimniecības ražošanas plāns, kurā iekļauj priekšlikumus saimniecības produkcijas pašizmaksas samazināšanai, patērēto resursu optimizācijai un kreditoru prasību saskaņošanai ar saimniecības šā brīža finanšu iespējām.Kā stāsta A.Liscova, šonedēļ grupa viņas vadīto speciālistu dodas uz pirmo šādu saimniecību, kas nonākusi grūtībās. Tā gan atrodas Dobeles rajona Bēnes pagastā. Problēmas gluži kā citām saistītas ar zemo piena iepirkuma cenu un augsto ražošanas pašizmaksu. Lai vērtētu lopkopja neveiksmju cēloņus un meklētu iespējas saimniecību glābt, no LLKC dosies četri speciālisti – augkopības, lopkopības, grāmatvedības un ekonomikas. «Skatīsimies ražošanu, pētīsim grāmatvedības uzskaiti, analizēsim izmantotos barības līdzekļus, augu sekas ievērošanu, mēslošanas plānu, šķirnes un citu informāciju,» A.Liscova teic, ka tiks vērtēta pašreizējā situācija un iespējas «sagrozīt plānus» tā, lai saimniecību «pavilktu uz augšu» vai vismaz nepieļautu lejupslīdi. «Vērtēsim, vai tas ir glābjamais saimnieks, vajadzības gadījumā iesaistīsim arī banku speciālistus. Mūsu komanda šādam darbam ir gatavojusies, izstrādāta metodika,» biroja vadītāja atklāj, ka viņu redzeslokā ir arī kāda liela lopkopības saimniecība no Jelgavas rajona. Par to iepriekš nav bijis nekādu bažu, šķitusi perspektīva… Pārgalvīga rīcība dārgi maksā«Šī krīze mums ir labs treniņš,» saka A.Liscova. Viņai ir ekonomistes izglītība, tādēļ pēc savas pieredzes uzsver, ka ikvienai saimniecībai nepieciešams attīstības plāns. Nākotnes redzējuma trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pašlaik tās nonāk grūtībās, bet nopietns uzņēmējdarbības risku iemesls ir aizvien izplatītā tā dēvētā dubultā un pat trīskāršā grāmatvedība. «Mēs, latvieši, diemžēl esam samērā iesūnojusi tauta, kas nevar pārkāpt senču pieredzei un strādāt pēc jaunām metodēm. It kā tveram visu jauno, bet līdz galam visu pareizi nesaskaitām,» vērtē Zemgales Lauku konsultāciju biroja vadītāja. Tādēļ biroja vecākais augkopības speciālists Jānis Treijs uzsver, piemēram, mēslošanas plāna nozīmi. Kā diemžēl negatīvu pieredzi var minēt kādu saimniecību, kur vēl pirms tāda plāna izstrādes zemnieks jau bija sagādājis minerālmēslus. Taču, kad ar kompetentu speciālistu palīdzību bija sagatavots mēslošanas plāns, viņš secināja, ka mēslošanas līdzekļos pārmaksājis 2000 latu. Diemžēl arvien daudzi augkopji iekrīt firmu piedāvājumos, kad speciālists atbrauc uz saimniecību, līdzpaņemtā datora ekrānā parāda pāris vilinošu ciparu, bet visi zemnieka ieguvumi un mīnusi nav uzskaitīti. Laukos pietrūkst kvalificētu agronomu, arī agroķīmiskās augsnes analīzes, barības vielu iznesas uzskaiti veic vien retais, tādējādi ik pavasari zemē tiek iekaisīts neadekvāts minerālmēslu apjoms. Tomēr labā ziņa ir tā, ka pēdējos trīs gados šī lieta strauji iekustējusies. Minot pārgalvīgas un neefektīvas saimniekošanas piemērus, A.Liscova stāsta – nereti ir tā, ka, pamanot vienu slimu lapiņu, zemnieks uzreiz laukam dzen virsū smidzinātāju. Bet varbūt lietderīgāk būtu pakonsultēties ar nozares ekspertu, vai kaites izplatība vai kukaiņu invāzija maz ir tādā apjomā, kad vērts ieguldīt līdzekļus to ierobežošanai. Tādēļ jo īpaši laikā, kad zemniekiem rūpīgi jākalkulē katra izdevumu pozīcija, vērts ieklausīties speciālistu padomos par efektīviem tēriņiem, lai gūtu maksimālu ražību. Lauku konsultāciju centrs Plašākais lauku konsultāciju sniedzējs ar pilnīgu pārklājumu visā Latvijas teritorijāVeicina lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanasNodrošina konsultāciju un mācību organizāciju visos rajonosPaaugstina lauku iedzīvotāju konkurētspēju ESOrganizē Zemkopības ministrijas padotības iestāžu darbinieku tālākizglītībuZemgales Lauku konsultāciju birojsVadītāja Anna LiscovaAdrese Dobeles iela 41a, Jelgava, LV-3001Tālrunis 63050555
