Viesturu pašvaldības galvenā rūpe ir par to, lai iekasētu nekustamā īpašuma nodokli no zemniekiem, komunālos parādus – no iedzīvotājiem un uzturētu pagasta iestādes.
Viesturu pašvaldības galvenā rūpe ir par to, lai iekasētu nekustamā īpašuma nodokli no zemniekiem, komunālos parādus – no iedzīvotājiem un uzturētu pagasta iestādes.
Pašvaldības vadītājs Andris Krūmiņš uzskata, ka pagastā ir gandrīz bezcerīgi runāt par attīstību, jo diezin vai nomalē kāds vēlēsies sākt uzņēmējdarbību: «Mēs esam īsts lauksaimniecības pagasts, kurā citas jomas uzņēmējdarbības nav. Es arī neceru, ka kāds to te vēlēsies sākt, jo te nav nedz piemērota vieta, nedz lētu izejvielu iegūšanas iespējas. Agrāk gan mums bija viens ražotājs – desu cehs, bet arī tā saimnieki saprata, ka vieglāk saražoto gaļu atdot pārstrādei citur. Ja arī kāds uzņēmīgs cilvēks atrastos, grūti būtu piešķirt vietu uzņēmējdarbībai, jo gandrīz visa zeme ir privātīpašums un ierakstīta Zemesgrāmatā.»
Pašvaldība dzīvo tikai ar valsts iedalīto budžetu un zemnieku maksāto nodokli: «Mēs neesam centušies arī piesaistīt investīcijas, jo kas tad tādai nomalei kaut ko dos! Arī par sadarbību ar citiem pagastiem nedomājam – nav jau ar ko sadarboties. Līdzās atrodas Svitenes pagasts, kas arī ir nomale. Savukārt no Mežotnes mūs šķir Lielupe un, lai sadarbotos ar viņiem, jābrauc cauri Bauskai. Tur gan atrodas viss, kas mūsu pagastam ir vajadzīgs – Valsts ieņēmumu dienests, bankas, Zemes dienests un vēl citas iestādes. Paliek vienīgi Rundāles pagasts, bet viņiem jau nav vajadzīgi tādi partneri kā mēs. Ar Rundāli gan mums ir kopīgs doktorāts, bāriņtiesa un dzimtsarakstu nodaļa, viņu vidusskolā mācās liela daļa mūsu bērnu.»
Priekšsēdētājs atceras ministra Jāņa Krūmiņa teikto, ka pēc reģionālās reformas paliks tikai tās pašvaldības, kurās būs vidusskola. «Tad jau mums vispār nav uz ko cerēt»,– saka Andris Krūmiņš.– «Bet tie izteikumi jau ir visādi… Mēs gaidīsim līdz apvienošana notiks piespiedu kārtā.»
Lielākā problēma pašvaldībai ir parādi par komunālajiem pakalpojumiem: «Apkures sistēma mums jau sen ir sagrauta un katrs savu mitekli apsilda kā māk. Bet mēs sniedzam kanalizācijas un ūdensapgādes pakalpojumus. Taču parāds tāpat ir milzīgs – ap septiņiem tūkstošiem latu. Dažs to krājis pat astoņus gadus. Tagad mēs esam sākuši pārrunas ar katru nemaksātāju, bet atrisinājumu redzēt ir grūti. Piemēram, lielākie parādnieki, kas par ūdeni un kanalizāciju nav samaksājuši 370 latu, ir ģimene ar pieciem bērniem. Kā lai mēs viņus atstājam bez ūdens? Ir parādnieki, ar kuriem vienojamies, – viņi nāk strādāt sabiedriskajos darbos un pašvaldība sedz daļu parāda.»
Priekšsēdētājs stāsta, ka lauku cilvēki uz pašvaldību nāk reti. Viņus vairāk nodarbina pašu lauksaimniecības problēmas: «Mūsu uzdevums ir gādāt, lai vismaz pa reizei viņi varētu izrauties no ikdienas. Vēl pirms gada pagastā kultūras dzīves vispār nebija. Pašvaldība pieņēma darbā kultūras darbinieci un 19. decembrī bija arī pirmais sarīkojums. Kultūras nama mums nav, tādēļ cenšamies izremontēt zāli, kas atrodas pašvaldības ēkā. Šis nams bija celts kā kantoris – klubs, bet, sabrūkot padomju saimniecībai, ēka palika neapdzīvota. 1997. gadā kantora daļā iemitinājās pagasta Padome. Kad zāle būs izremontēta, tajā pietiks vietas 300 skatītāju, bet pagaidām izlīdzamies ar šīs pašas mājas foajē. Tur bērniem notiek deju pulciņa un dziedāšanas nodarbības. Šad tad organizējam arī diskotēkas jauniešiem, bet pirmā zemnieku balle varētu būt pavasarī.»
