Zemes klimata pētnieki vēl aizvien strīdas, vai abos Zemeslodes polos ledus kļūst mazāk vai vairāk un vai jūras līmenis ceļas, vai paliek nemainīgs.
Zemes klimata pētnieki vēl aizvien strīdas, vai abos Zemeslodes polos ledus kļūst mazāk vai vairāk un vai jūras līmenis ceļas, vai paliek nemainīgs. Nereti pasaules zinātnieki nāk klajā ar satraucošām ziņām par to, ka ledus polos kūst tik ātri, kā vēl nekad, kopš uzsākti ledus mērījumi. Ledus straujā kušana liecinot par globālo sasilšanu, ko veicina cilvēces saražotais oglekļa dioksīds, kā arī citi piesārņojumi.
Vairākas pasaules apkārtējās vides aizsardzības organizācijas izvērtējušas satelītu uzņēmumus, kuros dokumentēts Arktikā peldošā ledus daudzums ziemā. Tās secinājušas, ka pēdējos divos gadu desmitos ledājs, kas pārklāj lielāku teritoriju par ASV, sarucis par sešiem procentiem.
Vairāki pētnieki šajā sakarā pauduši satraucošas ziņas, ka, turpinoties šādai kušanas gaitai, pēc piecdesmit gadiem plašas Arktikas teritorijas visu gadu būs bez ledus, un tas iespaidos visas pasaules temperatūru.
Zemūdeņu sniegtie dati arī liecina, ka ledus slānis Arktikā kopš 1958. gada samazinājies no 3,1 līdz 1,8 metriem. Straujā ledāju kušana, pēc biologu domām, ietekmē arī leduslāču diētu, jo tie kļūstot aizvien slaidāki. Tā kā ledāji katru gadu kūst aizvien agrāk, Arktikas karaļiem atliek mazāk laika pietiekamā daudzumā saķert roņus un uzkrāt tauku kārtiņu. Daži vācu polārpētnieki gan iebilst, ka kādreiz lāču bēdīgo izskatu saistīja ar saindēšanos ar dzīvsudrabu. Piemetinot, kādi gan leduslāči izskatījušies vikingu laikos, 8. vai 9. gadsimtā, kad tie apmetušies uz dzīvi Grenlandē, jo tiek uzskatīts, ka toreiz ledus bijis vēl mazāk.
Reizēm polārpētnieki uz satraukto zinātnieku saucieniem reaģē samērā skeptiski. Vēl šobaltdien ir grūti veikt ledus mērījumus, tādēļ paļauties uz ziņām, kas iegūtas pirms vairākiem gadu desmitiem, nav pārāk droši. Turklāt arktiskā ledus daudzums okeānā mainās gadu no gada. Reizēm pat ļoti krasi. Tomēr tajā vainojamas dabas parādības. Daudzmaz precīzākus datus varēšot iegūt pēc 2003. gada, kad Zemes orbītā tiks katapultēts satelīts, kas sūtīs ziņojumus par ledus stāvokli.
Ledus izpēte tiek uzskatīta par īpaši svarīgu, jo pārmaiņas ledājos liecina par klimatiskajām izmaiņām. Pat temperatūrai niecīgi paaugstinoties, daudzviet pasaulē sāk kust ledāji. Īpaši «jutīgi» reaģējot Arktika.
Pēdējos simts gados gaisa temperatūra visā pasaulē paaugstinājusies par 0,6 grādiem, bet pēdējos piecdesmit gados okeāni 300 metru dziļumā ir sasiluši par 0,3 grādiem. Ja ledāju kušana turpināsies, termometru stabiņi rādīs augstāku temperatūru. Leduslauki darbojas kā milzīgi spoguļi, kas atstaro Saules starojumu. Sniegs atstaro līdz 90 procentiem Saules staru. Turpretī jūras ūdens lielāko daļu starojuma absorbē, atstarojot tikai 10 procentus. Tādējādi pētnieki uzskata, ka ziemeļos temperatūra paaugstināsies daudz būtiskāk nekā tropos. Tomēr lielākas atklātā ūdens platības spēs uzņemt lielāku daudzumu oglekļa dioksīdu, kas savukārt bremzēs globālo sasilšanu. Pagaidām gan nav zināms, cik daudz.
