10. starptautiskais ledus skulptūru festivāls efektīvi mobilizēja spēkus cīņā ar siltumu, taču arī šogad novārtā tika atstāta kārtības nodrošināšana.
10. starptautiskais ledus skulptūru festivāls efektīvi mobilizēja spēkus cīņā ar siltumu, taču arī šogad novārtā tika atstāta kārtības nodrošināšana
Jubilejas festivāls izcēlās ne tikai ar skulptūru vislielāko skaitu, bet arī ar īpašu pārbaudījumu organizatoriem – nepieredzēti siltu laiku.
Organizatori izturēja
Var just līdzi māksliniekiem, kam siltais laiks lika mainīt ieceres un baiļoties par to saglabāšanos. Bet vislielākais pārbaudījums svētki bija organizatoriem, kam īpašā sasprindzinājumā ritēja gatavošanās jau zināmu laiku pirms festivāla, kad bija skaidrs, ka ar temperatūru plusos būs jārēķinās visu svētku nedēļu. Siltais laiks svētkus neizjauca, jo Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra “Kultūra” minēto pārbaudījumu izturēja godam, apliecinot spēju pieņemt lēmumus un efektīvi darboties kritiskos apstākļos – apzināt un izmantot visus Latvijā pieejamos līdzekļus (“sausais ledus”, saldētava, dažāda veida pārvalki), lai ledus darbus, cik iespējams, siltuma neskartus saglabātu līdz izstādei. Tas, protams, nebūtu iespējams bez domes un sponsoru finansiāla atbalsta.
Kur skatās policija?
Kā galvenais mīnuss minams tas, ka nebija atrisināta neviena problēma, kas saistīta ar lielo apmeklētāju skaitu un bija akūta jau pirms gada.
“Tautas staigāšana” pāri nožogojumiem sestdienas vakarā daudz neatšķīrās no haosa 9. ledus festivālā. Nevar apgalvot, ka policija nebūtu izrādījusi vēlmi kaut ko darīt lietas labā, bet tā bija bezspēcīga vispirms jau darbinieku mazā skaita dēļ.
Kā “Ziņas” jau rakstīja, par šā gada festivāla rīkošanu lēma pilsētas domes izpilddirektora vadīta darba grupa, kurā bija pārstāvētas svētkos iesaistītās pašvaldības iestādes.
Ja Pašvaldības policijai bija uzdots aprēķināt svētkos norīkojamo darbinieku skaitu un noteikt viņu uzdevumus, bet tā, neņemot vērā pagājušā gada bēdīgo pieredzi, pret šo uzdevumu izturējusies nevērīgi, atliek secināt, ka vienīgais risinājums (ja nemeklē privātu apsardzes firmu pakalpojumus) nākamreiz ir aģentūrai “Kultūra” pašai sagatavot kārtībsargu vēlamā skaita aplēses un uzdevumu plānu un iesniegt kā priekšlikumus darba grupas vadītājam.
Jāatgādina, ka nule minētās piezīmes rosina ne tikai bažas par skaistuma saglabāšanu un nožēla par apmeklētāju slikto uzvedību, bet arī apsvērumi, kas saistīti ar viņu drošību. Lielo ledus darbu augšdaļā mēdz būt arī monolītas detaļas – pietiekami smagas, lai, ledum kūstot, sasaistei zūdot un bluķim krītot, varētu nodarīt nopietnus miesas bojājumus pārāk tuvu pienākušam neapzinīgam svētku viesim. Tādēļ vieglprātīga attieksme pret kārtības uzturēšanu ir īpaši nosodāma, un nākamajos svētkos pret šo jautājumu jāizturas ar pienācīgu nopietnību.
Pa celiņu – vienā virzienā?
Atbildot uz piezīmi, ka lielais apmeklētāju skaits un viņu drūzmēšanās prasa jaunus risinājumus, kas ļautu skulptūras apskatīt pēc iespējas vairāk ļaužu, aģentūras “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics zīmē šādu nākamā gada skulptūru parka iespējamo vīziju: “Vienā skulptūru parka galā ir ieeja, otrā – izeja, publika dodas tikai vienā virzienā. Tiek kontrolēts ne tikai tas, bet arī iekšā laižamo cilvēku skaits, raugoties, lai parkā vienlaikus neatrastos pārāk liels pūlis.” Viņš piebilst – tā kā kustību varētu kavēt daudzu apmeklētāju vēlme par katru cenu nofotografēties pie darbiem, iespējams, postamentus būtu lietderīgi veidot vēl augstākus nekā līdz šim. Lai darbus varētu apskatīt vairāk ļaužu vienlaikus, mazās skulptūras varētu novietot celiņu vidū. Šādu iekārtojumu pieļauj jauniegādātie diožu prožektori, ko iespējams ievietot postamentos un izgaismot skulptūras no apakšas.
Vairās no ierobežojumiem
Organizatoru gaidīto atsaucību neizpelnījās mēģinājums risināt satiksmes sastrēgumu problēmas, piedāvājot bezmaksas autostāvvietas ārpus pilsētas centra, no kurienes uz svētku vietu un atpakaļ cilvēkus nogādātu bezmaksas autobuss. “Apstiprinājās aizdomas, ka cilvēki pie tamlīdzīgiem jauninājumiem nav pieraduši un uztver tos kā neērtību, ierobežojumus. Idejas autori, šķiet, rēķinājās ar attieksmi, kāda pret šādu piedāvājumu būtu kulturālam likumpaklausīgam vācietim. Latvieši turpretī – lai tur vai kas – cenšas novietot auto pēc iespējas tuvāk centram,” komentē M.Buškevics, piebilstot: viņš ierosinājis autostāvvietas vajadzībām slēgt Lielās ielas posmu laukumā, bet pilsētas tēvi uz šādu radikālu satiksmes pārkārtojumu neesot bijuši gatavi. Lai arī informācija par stāvvietām bija televīzijā, internetā, drukātajā presē un lapiņās, ko brīvprātīgie jaunieši dalīja autobraucējiem pie pilsētas robežas, aģentūras “Kultūra” direktors piekrīt, atliek atzīt – par spīti visam, informācija neizskanēja tik skaļi, kā gribētos. Pēc aģentūras rīcībā esošajiem datiem, no stāvvietas Cukura ielā uz centru un atpakaļ svētku laikā transportēts pusotrs tūkstotis cilvēku. Lai viņu skaits kļūtu lielāks, neatliek nekas cits kā apbruņoties ar pacietību un informēšanu turpināt arī nākamajos svētkos.
***
festivāla plusi un mīnusi
+ rīkotāji operatīvi apzināja un efektīvi izmantoja visus līdzekļus, lai skulptūru parks taptu par spīti īpaši nelabvēlīgajiem laika apstākļiem + skulptūru bija vairāk nekā iepriekšējos gadus
+ festivālā iekļauto darbu kopums radīja tēlniecisko pieeju ziņā daudzveidīgu iespaidu
– gandrīz tikpat neefektīvi kā pirms gada bija mēģinājumi iedibināt kārtību Hercoga Jēkaba laukumā – neļaut nepiederošām personām atrasties nožogotajā skulptūru laukumā
– par jaunu risinājumu, kā organizēt darbu apskati, liek domāt drūzma, kas ierobežoja daudzu iespējas aplūkot skulptūras
– apmeklētāju atsaucību neizpelnījās īpaši svētkiem organizētās autostāvvietas ārpus centra. Neveiksmi piedzīvoja mēģinājums šādi mazināt autotransporta koncentrāciju pilsētas centrā
