Var teikt, ka otro nedēļu dzīvoju kopā ar ledus skulptūrām. Iepriekšējā pagāja, rūpējoties par daudzajiem pašmāju un ārvalstu māksliniekiem.
Var teikt, ka otro nedēļu dzīvoju kopā ar ledus skulptūrām. Iepriekšējā pagāja, rūpējoties par daudzajiem pašmāju un ārvalstu māksliniekiem. Nācās sagādāt itin visu – sākot ar karstu kafiju un beidzot ar ledus bluķiem radošo ideju īstenošanai. Darba bija tik daudz, ka mājās mani tā pa īstam neviens neredzēja. Tik vien nakts melnumā ieskrēju, lai pārģērbtos. Aģentūrā joprojām jūsmojam par Dieviņa sagādāto laiku. Temperatūra ledus skulptūrām bija vienkārši ideāla. Janvāra sākumā, kad tā turējās pamatīgi virs nulles, zināms šaubu velniņš ik pa laikam piezagās. Dūša sašļuka reizēs, kad zvanīja līdzīgu festivālu organizētāji no ārvalstīm un informēja, ka pie viņiem pasākums nenotiek nepiemērotu laika apstākļu dēļ.
Atgriežoties pie pagājušās sestdienas un svētdienas, pirmkārt, mūs pārsteidza milzīgā cilvēku interese par Jelgavas ledus skulptūru festivālu. Uz aģentūru nepārtraukti zvanīja un dara to arī pašlaik gan no tuvām un tālām Latvijas vietām, gan ārvalstīm, lai uzzinātu, kā nokļūt Jelgavā. Daļu mazo skulptūru gan vakarrīt jau aizveda uz Ogri, kur tās kuplinās pilsētas 79. gadadienu.
Otrkārt, diemžēl jāpasaka arī par festivāla ēnas pusi – mūsu pašu dažbrīd drausmīgo neaudzinātību. Kaut gan skulptūras ir norobežotas un visur izvietoti uzraksti, lai aiz nožogojuma neiet, daudziem liekas – tā ir tukša skaņa. Īpaši pārsteidza to pieaugušo uzvedība, kas līda pie skulptūrām un, tās apskāvuši, fotografējās. Ja nebūtu policijas, tas skaistums būtu zudis jau pirmajās stundās. Īsti nezinām, ko darīt, kad rīt tā beigs dežūras Hercoga Jēkaba laukumā. Pieredze liecina, ka skulptūras tiks iznīcinātas dažās stundās.
Šodien būšu uzcītīga lekciju apmeklētāja, jo jau trešo gadu Rīgā studēju kultūras projektu vadību. Savukārt rīt centīšos atgūt iepriekšējās nedēļās zaudēto – gulēšu, gulēšu un vēlreiz gulēšu.
