Starptautiskā ledus skulptūru festivāla apmeklētāju skaits sasniedzis to robežu, kas aktualizē citas – daudz nopietnākas nekā līdzšinējā – pieejas nepieciešamību, lai nodrošinātu norišu kārtību un eksponātu drošību.
Starptautiskā ledus skulptūru festivāla apmeklētāju skaits sasniedzis to robežu, kas aktualizē citas – daudz nopietnākas nekā līdzšinējā – pieejas nepieciešamību, lai nodrošinātu norišu kārtību un eksponātu drošību.
Diviem organizatoriskiem plusiem, kas svētku vietā bija pamanāmi jau no pirmā skata, bija vistiešākā saistība ar gadu senu notikumu analīzi.
Izvērtējot publikas pārvietošanās sarežģījumus skvērā aiz kultūras nama iepriekšējos svētkos un, protams, prognozējot apmeklētāju skaita palielināšanos šogad, saprātīgs bija Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” lēmums gadskārtējo izstādi pārcelt uz festivāla sākotnējo norises vietu – Hercoga Jēkaba laukumu. Tikpat apsveicams arī otrs pēc pagājušā gada festivāla pieņemts lēmums – neļaut izstādes apkaimi pieblīvēt ar rūpniecības un citu preču tirgus nojumēm (izņemot atspirdzinājumu tirgotavu).
Krāsainais mūsdienu ledus laikmets
Mākslinieciski šā gada tēma “Modernais ledus laikmets” ar interpretāciju daudzveidību izcēlās ne tikai tajā ziņā, ka, izvēloties autorus, ekspozīcijā izdevās atrast līdzsvaru starp skatītāju vairuma iecienītām “popsīgām”, atpazīstamām formām un abstraktāku domas lidojumu. Šogad rīkotāji pieļāva arī to, pret ko iepriekšējos gados bija atturīgi, sakot, ka citu – ne ledus vai sniega – materiālu izmantošana skulptūrās neatbilst konkursa noteikumiem. Tagad, palaiduši reglamenta “grožus” brīvāk, viņi deva māksliniekiem brīvu vaļu. Bija gan avīžu driskas, kas simbolizē preses “tiražētās” bailes no negatīvu globālu procesu neatgriezeniskuma, gan vienkārša vēlēšanās ledū “iekonservēt” “Jelgavas ielās atrastas lietas”. Un, protams, kur nu vēl kārdinājums ļauties krāsu spēlēm, kas rodas, iestrādājot darbos gaismas ķermeņus. “Uzlabojumi”, kas varbūt vairoja autoru eksperimentētprieku, gan mazināja darbu izredzes konkursā. Žūrija tik un tā visaugstāk vērtēja “tīro” tēlniecību, kurā ir tikai pamatmateriāls un amata prasme. Taču izstāde kļuva krāsaināka, desmitiem tūkstošu apmeklētāju atraktīvāka.
No vērošanas līdz dalībai
Aģentūra allaž uzsvērusi: no tās organizēto sarīkojumu galvenajiem adresātiem jelgavniekiem gaidīts ne tikai vērtējums, bet arī ierosinājumi, un gatavība tos īstenot. Festivāla sekmīgā šādas sadarbības vēsture šogad papildinājās ar vēl vienu – kolorītāko – līdzdalības pieteikumu: divdesmitčetrgadīgais dizaina studijas darbinieks Maksims Čertovs ceturtdienas rītā – pusnedēļu pirms izstādes gatavošanas sākuma – agrīnos garāmgājējus Hercoga Jēkaba laukumā pārsteidza ar naktī uzceltu sniega skulptūru kultūras nama priekšā (pēc rīkotāju aicinājuma nezināmajam māksliniekam atsaukties oficiālajā izstādē viņš veidoja ne vien sniega darbu, bet arī ledus bāru).
Publikas sliktā uzvedība
Aģentūras veiktās aptuvenās aplēses vēsta, ka festivālu šogad apmeklējuši vismaz 52 tūkstoši. Domājot par to, kā nākamgad turpināt risināt telpas problēmu (novērst drūzmēšanos), aģentūras direktors Mintauts Buškevics teic, ka viens no nākamā – 10 gadu jubilejas – festivāla variantiem, ko apspriež, ir radīt vismaz divus norišu centrus (izstāžu vietas): piemēram, vienu kultūras nama priekšā, otru – aiz tā. Šīs ieceres izklāstā saklausāma arī atbilde uz jautājumu, kā cīnīties ar publikas nedisciplinētību, kas iepriekšējos gados nebija tik aktuāla, bet nu – kā sarīkojuma apmēru palielināšanās negatīvais pavadonis – izvirzījusies priekšplānā. Daudzi ne tikai neievēroja norobežojumus un uzrakstus, kas lūdza neiet pie skulptūrām un neaizskart tās, bet, “noķerti” notikuma vietā, nereti pat atteicās atstāt iežogoto laukumu.
Tiesa, bija pāris organizatorisku nepilnību, kas šādu “tautas staigāšanu” veicināja. Pirmkārt, plāksnītes pie darbiem bija vāji apgaismotas un no attāluma vakara pustumsā ne visi varēja salasīt, piemēram, teikumus, kuros aprakstīta skulptūras iecere. Otrkārt, laikā, kad tehnisku “pārsteigumu” dēļ pusē aprāvās Jāņa Teterovska sagatavotā krāšņā pirotehnikas un uguns izrāde, neizpratne, vai priekšnesums jau beidzies, un cenšanās saskatīt, varbūt tomēr kādā norobežotā laukuma stūrī “kaut kas notiek”, iespējams, bija iemesls, kāpēc tobrīd iekšpus nožogojuma saskrēja visvairāk ļaužu.
Nākamgad, iespējams, vairākas izstādes
Paužot vilšanos par publikas negaidīti slikto uzvedību, M.Buškevics izsaka pieļāvumu: kārtības nodrošinājumu, ar ko šogad nodarbojās policija, nākamgad varētu jūtami pastiprināt ar profesionālu apsardzi. Nav neiespējams, ka zināma daļa – varbūt pat vairums – sarīkojumu būs par maksu. “Viens no nākamā gada svētku norises variantiem, ko apsveram, ir tāds, ka varētu būt nevis viens, bet vismaz divi centri: Hercoga Jēkaba laukumā – norobežota un apsargāta konkursa darbu izstāde, citur (piemēram, aiz kultūras nama) – ledus un sniega mākslas darbi, kas būtu paredzēti tieši tam, lai pie tiem ne tikai fotografētos, bet, ja gribas, arī pret tiem atbalstītos, uz tiem kāptu… Jāapdomā arī iespēja, vai turpmāk festivāla sarīkojumi nevarētu notikt par maksu – ja jau tik bezatbildīga ir ļaužu attieksme pret svētkiem, ko sadarbībā ar sponsoriem pilsētai dāvina pašvaldība.”
Robeža, kas aktualizē kārtības jautājumu
Saprotamas ir organizatoru izjūtas, bet tikpat skaidrs arī tas, ka Starptautiskā ledus skulptūru festivāla apmeklētāju skaits sasniedzis to robežu, kas aktualizē citas – daudz nopietnākas nekā līdzšinējā – pieejas nepieciešamību, lai nodrošinātu norišu kārtību un eksponātu drošību. Un par to būtu bijis jādomā jebkurā gadījumā – vienalga, vai sarīkojumi ir par maksu vai ne.
Festivāls, kas kļuvis par vienu no lielākajiem gadskārtējiem kultūras sarīkojumiem Zemgalē, acīmredzami pāraudzis pilsētas mērogus. M.Buškevics pieļauj: lai efektīvāk plānotu šāda vēriena pasākumu, lietderīgāk būtu, ja darba grupu vadītu ne vairs aģentūras “Kultūra” direktors, bet pilsētas Domes izpilddirektors, kas katram pašvaldības dienestam, tai skaitā tiem, kas gādā par festivāla vietas labiekārtošanu un drošību, varētu likt nākamā gada budžetā paredzēt noteiktus līdzekļus.
Skulptūras vairs neceļos
Pēc aģentūras vadītāja teiktā saprotams, ka, sākot ar šo gadu, festivāls, visticamāk, tomēr uz visiem laikiem atvadījies no tā, ko par unikālu – nekur citur neredzētu iezīmi – pirms gadiem nodēvēja pasaulē atzīti ledus tēlniecības eksperti: vairs nebūs mazo skulptūru ceļojošo izstāžu. “Ekspozīciju, ko pilnā krāšņumā var baudīt tikai Jelgavā, ceļojošās skulptūras jau popularizējušas pietiekami. Turpmāk līdzekļus, ko tērētu darbu transportēšanai un izvietošanai citās pilsētās, manuprāt, lietderīgāk izmantot, paplašinot izstādi Jelgavā,” norāda direktors.
Nav šaubu – ja apmeklētāju skaits aug, arī notikumam jāattīstās – gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Vienīgi, ja tas notiek uz iepriekšminētās norises rēķina, nedaudz tomēr skumji, jo, nerīkojot ledus skulptūru ceļojošo izstādi, Jelgava zaudē unikālu iezīmi, ar ko izcelties sniega un ledus festivālu apritē.
***
9. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla plusi un mīnusi
+ norises vietas lielākas ietilpības dēļ svētku pārcelšana no skvēra aiz kultūras nama uz Hercoga Jēkaba laukumu;
+ svētku vietā neiederīgā (no pārvietošanās viedokļa pat traucējošā) rūpniecības un citu preču tirdziņa nerīkošana;
+ arī šogad palielinājās apmeklējums – tas sasniedza 52 tūkstošus;
+ atraktīvi turpinājās jelgavnieku – tai skaitā ne tikai akadēmiski izglītotu mākslinieku – iesaistīšanās, kas apliecina festivāla popularitāti dažādās sabiedrības grupās;
+ izvēloties autorus, izstādē veiksmīgi tika radīta tēlniecisko pieeju daudzveidīga aina;
– apmeklētāju nedisciplinētība pārsteidza organizatorus nesagatavotus;
– tehnisku problēmu dēļ notika tikai puse plānotā pirotehnikas un uguns šova, kas bija iecerēts kā festivāla kulminācija;
– nerīkojot ledus skulptūru ceļojošo izstādi, Jelgava zaudē unikālu iezīmi, ar ko izcelties sniega un ledus festivālu apritē;
– plāksnīšu, kas vēstīja par darbiem, vājais apgaismojums un attālais novietojums veicināja vēlmi pārkāpt nožogojumu.
