Kāda ir mana attieksme pret latviešu valodu? Piedaloties Eiropas valodu dienai veltītajā konkursā «Mana valoda – mans gods», sešas Spīdolas ģimnāzijas vecāko klašu skolnieces un skolnieks Otto Tabuns rakstīja esejas par šo jautājumu.
Divpadsmitās klases skolniece Inita Šalkovska stāstīja par ceļojumu pa Latvijas novadiem, katrā cenšoties runāt savā dialektā. Eseju rakstot, viņai palīdzēja folkloras kustībā iegūtie draugi, kuri dialektos runā ikdienā. Arī Kristiāna Bumbiere pieskārās folklorai – tautasdziesmām, kas pauž lepnumu par savu valodu. Krista Lūsiņa uzskata, ka latviešu valoda jāaizstāv. Tai vajadzīgs savs nomodā esošais Tālavas taurētājs un Lāčplēsis – savi varoņi. Laura Lapiņa domā, ka viņas eseja bija mazāk tēlaina. Vienkārši stāsts par jauko sajūtu, kas pazīstama latvietim, savu valodu izdzirdot svešumā. Laura daudz ceļojusi, lielākais pārsteigums bijusi tikšanās ar tautiešiem Bosnijā. Katrīna Peipiņa godina senčus, kuri pratuši valodu saglabāt, par spīti svešajām varām. Mūsdienās to noplicina jaunieši, kuri maz lasa. Izrādās, sešdesmitajos septiņdesmitajos gados rakstītos Zentas Ērgles stāstus jaunatnei mūsdienu padsmitnieki bez skaidrojošās vārdnīcas pat lāgā nesaprot. Brigita Janicka saka: «Katrs cilvēks ar kaut ko lepojas. Es lepojos ar savu valodu.» Viņa veidojusi eseju, valodu personificējot kā cilvēku. O.Tabuns apzinās, ka latviešu valoda, kas izturējusi daudz, viņu dara stipru. Skolēni ir pateicīgi skolotājai Daigai Krišānei, kas mudināja rakstīt esejas. Eiropas valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Tās mērķis ir aktualizēt valodu saglabāšanu. Eiropā runā vairāk nekā 200 valodās, kā ES oficiālās tiek lietotas 23.
