Vairs nestāv gatves galā sirmā māmuliņa, satumsušām acīm vērojot ceļu un velti gaidot, vai nepārnāks dēls.
Vairs nestāv gatves galā sirmā māmuliņa, satumsušām acīm vērojot ceļu un velti gaidot, vai nepārnāks dēls. Bet viņš nenāk un gaidītāja, miglas villainē ietinusies, veļu naktīs apciemo dzimto sētu, kur reiz kārts dēla šūpulītis.
Veļu naktīs iedegusi svecīti, pie loga sēd cita gaidītāja, kādreiz jaunā, skaistā leģionāra sieva vai līgava. Rokas viņai sastrādātas tulznās, vienai audzinot bērnus, nesagaidot ne palīdzību, ne līdzjūtīgus vārdus. Viegli negāja arī tām, kas kopa no kara pārnākušos sakropļotos vīrus un draugus. Vai viņas nebūtu pelnījušas Triju Zvaigžņu ordeni, kas pašreiz nonivelēts, to dāvājot pa labi un pa kreisi?
Līdzās Lestenes baznīcai par ārzemju un latviešu tautas ziedotiem līdzekļiem izveidots Brāļu kapu ansamblis. Daudz pie tā strādājuši nacionālie karavīri ar Nikolaju Romanovski vadībā, daudz pūļu pielicis Edgars Skreija un Jelgavas Brāļu kapu komitejas nodaļas priekšsēdētājs Aldis Egils Hartmanis. Strādājuši arī Daugavas Vanagi un nacionālie partizāni. Paldies viņiem par šo svētīgo darbu!
Dievs novērsīsies no tās tautas, kas neciena un nemīl savus varoņus. Tādēļ visi, kas vien var, noliksim rudens ziedus mūsu brīvības cīnītājiem un atdosim viņiem pelnīto godu un mīlestību.
Austra Zvirgzda, kara laikā ievainoto kopēja
