Šā mēneša sākumā valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādāto Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu, kas paredz, ka jau nākamgad saimnieki varēs saņemt kredītus ar septiņu procentu likmi.
Šā mēneša sākumā valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādāto Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu, kas paredz, ka jau nākamgad saimnieki varēs saņemt kredītus ar septiņu procentu likmi.
Kaut arī zemnieki jau ilgu laiku gaidījuši lētus ilgtermiņa aizdevumus, viņi to neuzskata par īpašu notikumu.
Edgars Ošenieks strādā tēva zemnieku saimniecībā «Skates», kas nodarbojas gan ar lopkopību, gan ar graudkopību. Viņš norāda, ka lēto kredītu saimniecības attīstībai noteikti izmantos, taču vajadzību ir daudz. «Tā kā šis kredīts būs pieejams tikai nākamgad, vēl padomāsim, kam tieši to ņemt. Iespējams, graudu uzglabāšanas angāra celtniecībai vai kūts rekonstrukcijai,» spriež E.Ošenieks.
Zemnieku saimniecības «Līči» saimnieks Modris Jansons pauda pesimistisku viedokli. Viņš ir pateicīgs par procentu samazinājumu, taču uzskata, ka tas nav pietiekams. «Diemžēl esam sliktākā stāvoklī nekā konkurenti, jo Eiropas Savienības valstīs kredītprocenti ir vēl zemāki, piemēram, Dānijā – tikai četri procenti. Mani neapmierina banku politika, un esmu pret kredītiem zemniekiem Latvijā, jo pie mums lauksaimnieki strādā ar mazu rentabilitāti. No iegūtās nelielās peļņas visbiežāk ir jāmaksā kredītprocenti, tādējādi zemniekiem ir jāpārtiek no svaiga gaisa,» uzskata M.Jansons.
Arī Uldis Antipins, paju sabiedrības «Lielvircava» saimnieks, uzsver līdz šim pārāk augstos kredītprocentus mūsu valstī. Viņš plāno nākamgad ņemt septiņu procentu kredītu, kas domāts tieši zemniekiem, kas, pēc U.Antipina vārdiem, neesot nekas īpašs, jo «visur pasaulē, lai izdzīvotu, tiek ņemts kredīts, bet pie mums līdz šim kredītprocenti bija ļoti augsti».
Zemnieku saimniecības «Ivulla» saimnieks Uldis Caune vēl nav guvis pilnīgu informāciju par gaidāmo lēto kredītu, taču viņš to vērtē pozitīvi, uzsverot, ka pagaidām vēl jāstrādā šim gadam. U.Caune nav izlēmis, vai ņems šo kredītu. «Esam ļoti tuvu Eiropas Savienības izmaksām – lēts darbaspēks un dārgs kredīts – pat ar 13 procentu likmi. Arī hektāru maksājumu vēl nav. Jābrīnās, kā mēs – zemnieki – dzīvojam,» prāto U.Caune.