Biedrībā «Centrs «Elizabete»» mājvietu raduši 16 krīzes situācijā nonākuši bērni.
Nevalstisko organizāciju darbības lauks ir ārkārtīgi plašs – sākot no biedrībām, kas rūpējas par vidi, atpūtu un sportu, līdz pat grupām, kuras gādā par veselā nozarē notiekošo. «Kad sākām savu darbību, mums nebija viegli dabūt atļauju, jo valdīja neizpratne, kā gan var uzturēt bērnunamu no ziedojumiem,» vairāk nekā desmit gadu vēsturē atskatās biedrības «Centrs «Elizabete»» vadītāja pienākumu izpildītāja Tatjana Fjodorova, lepodamās ar pašu pirmo licenci valstī, kas izsniegta sabiedriskai organizācijai, lai rūpētos par bez vecāku gādības palikušām atvasēm.Celta uz kristīgiem pamatiemOrganizācija dibināta un darbojas pēc kristīgiem principiem, kas arī izskaidro tās būtību – gādāt par līdzcilvēkiem, īpaši krīzē nonākušiem bērniem. «Daudzus gadus strādājām kā ģimenes bērnunams, ko atvēra kāda kristīgā kalpotāja no Amerikas Savienotajām Valstīm. Pašlaik visas rūpes par centru uzņēmusies Alisa Anna Stemple, kas ir biedrības valdes priekšsēdētāja un direktore. Nesen saskaņā ar likumu veicām pārreģistrāciju, kļūstot par ilgstošas sociālās aprūpes un krīzes centru. Varam uzņemt bērnus uz neilgu laiku (līdz trim mēnešiem), kā arī sniegt ilgstošu sociālo aprūpi un rehabilitāciju,» stāsta T.Fjodorova. Centram izveidojusies cieša sadarbība ar daudzu pašvaldību sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, jo bērni ceļu uz «Elizabeti» atrod no visas Latvijas.Adopcijas kārtību nosaka valsts Centra galvenā atšķirība no valsts un pašvaldību institūcijām, kas veic līdzīgas funkcijas, ir ne vien finansēšanas modelī, bet arī tajā, ka darbinieki cenšas krīzes situācijā nonākušiem bērniem nodrošināt ģimenisku mājas atmosfēru. «Bērni pie mums dzīvo nelielās grupās – vienā ēkas korpusā mitinās astoņi deviņi iemītnieki. Turklāt nedalām viņus vecumos, bet saglabājam ģimeni, lai brālīši un māsiņas būtu kopā. Pašlaik centrā dzīvo 16 bērnu vecumā no desmit mēnešiem līdz 12 gadiem, par kuriem rūpējas mīļas, sirsnīgas un rūpīgas audzinātājas un auklītes, kā arī pārējie darbinieki,» stāsta rehabilitācijas centra vadītāja Sanita Šmaukstele, pieminot arī to, ka centra iemītnieki nemitīgi mainās. Vieni atrod audžuģimeni, dažiem rodas aizbildņi, bet juridiski brīvie bērni nokļūst adopcijā. «Valstī pastāv savi noteikumi, kurus arī mēs ievērojam, tāpēc pirmkārt darām visu, lai saglabātu bērna saikni ar vecākiem. Ja tas nav iespējams, palīdzam bērnam iejusties jaunajā un mīlošajā ģimenē. Godīgi sakot, šajā sakarā par mums klīduši dažādi nostāsti, kurus bijis interesanti paklausīties, bet strādājam pēc tā paša reglamenta kā jebkurš bērnu sociālās aprūpes centrs un savus likumus neizdomājam,» uzsver «Elizabetes» vadītāja pienākumu izpildītāja. Viņa stāsta – ja bērniņš ir juridiski brīvs, par adopciju tiek domāts jau laikus, lai mazo psiholoģiski sagatavotu gaidāmajam notikumam. «Šķiet, tāpēc mums adopcijas process izveidojies ļoti veiksmīgs. Pat pēc tā beigām jaunās ģimenes nepārtrauc ar mums saikni, raksta vēstules un brauc ciemos,» teic T.Fjodorova, atklādama, ka centrs savu vārdu «Elizabete» arī ieguvis, pateicoties pirmajai adoptētajai meitenītei.Būs jauns krīzes centrsLai gan ir nestabila ekonomiskā situācija, biedrība turpina savu gaitu un nākotnē raugās optimistiski, jo pirmkārt tic un paļaujas uz Dievu, kas vada un atbild uz lūgšanām, uzsver «Centra «Elizabete»» vadošie darbinieki, minēdami vairākus piemērus, kā šī paļāvība attaisnojusies. «Arī mums nav viegli, jo izdevumi ir auguši, tomēr Dievs apmierina katru mūsu vajadzību, par ko ticībā un paļāvībā Viņu lūdzam. Piemēram, Ziemassvētkos bijām nolēmuši mazliet ieekonomēt, taču svētki izdevās tikpat krāšņi un brīnišķīgi kā katru gadu. Bija vairāki cilvēki un organizācijas, kas brīvprātīgi palīdzēja tos sagatavot, kas radīja prieku mazo iemītnieku sirsniņās,» atceras Tatjana.«Centrs «Elizabete»» prāto arī par attīstību, atklāj biedrības valdes locekle Inga Husko. «Rudens pusē domājam sniegt pakalpojumus jaunajām māmiņām. Latvijā bijušas dažas līdzīgas programmas, bet pašlaik tās ir slēgtas. Mēs jūtam, ka vajadzība palīdzēt šīm krīzē nonākušajām sievietēm ir patiesi liela,» viņa teic, tā vēlreiz akcentējot biedrības «Centrs «Elizabete»» mērķus – izglābt, sniegt palīdzību, atvieglojot un remdējot emocionālās un fiziskās ciešanas, un rehabilitēt, liekot lietā lūgšanu, mīlestību, kā arī piedāvājot medicīnisko aprūpi, izglītību, terapiju un drošu apkārtējo vidi.
