Otrdien Zemgales apgabaltiesa apstiprinājusi mierizlīgumu starp Domi un SIA «BaltDel-Aero», kas pretendēja uz Jelgavas lidlauka privatizāciju, bet ko sakarā ar maksātnespēju 1997. gadā Dome iesūdzēja tiesā, prasot pašvaldībai atjaunot īpašuma tiesības.
Otrdien Zemgales apgabaltiesa apstiprinājusi mierizlīgumu starp Domi un SIA “BaltDel-Aero”, kas pretendēja uz Jelgavas lidlauka privatizāciju, bet ko sakarā ar maksātnespēju 1997. gadā Dome iesūdzēja tiesā, prasot pašvaldībai atjaunot īpašuma tiesības.
Šis mierizlīgums dod jaunu impulsu meklēt investoru, kas būtu gatavs gan ieguldīt naudu lidlauka attīstībā, gan atmaksātu “BaltDelAero” piederošo lidlauka betona plākšņu vērtību. Ja tomēr divu gadu laikā šāds investors neatrastos, “BaltDelAero”, ko mierizlīgumā pārstāv uzņēmējs Ilgvars Lecis no Ozolniekiem un Ilze Konstantinova, ir atļauts noārdīt lielāko daļu no skrejceļa betona plātnēm, atstājot vien nosēšanās un pacelšanās joslu 800 metru garumā un 20 metru platumā jeb aptuveni 1300 plātņu, pievedceļu ar lidmašīnu stāvvietām, kā arī lidlaukā esošās līdz šim “BaltDelAero” piederošās ēkas (zeme lidlauka teritorijā ir pašvaldības īpašums). Tā vai citādi, pēc Domes nostājas, Jelgavas lidlauks tiek saglabāts mazās aviācijas attīstībai.
Tiesas sēde Domes pārstāves advokātes Agritas Bules un “BaltDel-Aero” pārstāves Ilzes Konstantinovas kavēšanās dēļ iesākās divas stundas pēc paredzētā laika. Prasītāja tiesnesei iesniedza mierizlīguma pielikumu – zemes plānu. Tiesā bija ieradušies vairāki lidotāji, kas ir ieinteresēti Jelgavas lidlauka saglabāšanā un attīstībā. Latvijas Nacionālās aviācijas biedrības priekšsēdētāja vietnieks Valdis Ābele “Ziņām” teica: “Ja pēc diviem gadiem nāksies lidlauku samazināt, tad Jelgavā vairs nevarēs nodrošināt mācību lidojumus daudziem gaisa kuģu tipiem, tostarp arī mazajai aviācijai. Privatizācijas gaitā tiek likvidēti lidlauki Spilvē, Rumbulā. Tāpēc vēl jo vairāk Jelgavas lidlauks nākotnē varētu kļūt par mazās un komercaviācijas centru Rīgas reģionā, jo atrodas ģeogrāfiski labā vietā, netraucē galvaspilsētas lidlauka gaisa satiksmei. “BaltDelAero” ieguldītos līdzekļus, manuprāt, vajadzēja kompensēt ar zemi, kā Jelgavas lidlaukam ir krietni vairāk, nekā tās būtu nepieciešams. Betona plātņu demontēšana radītu jaunu postažu, ko labot būtu dārgi.” Savukārt lidotājs Huberts Štekels piebilst, ka zem lidlauka plātnēm ir noklātas karā nopostīto pilsētas ēku drupas. Tādēļ šī zeme nav izmantojama lauksaimniecībā vai tamlīdzīgi.
Par iespējām Jelgavas lidlaukam atrast investoru, ko, slēdzot mierizlīgumu, apņēmusies gan Dome, gan “BaltDelAero”, pēc tiesas sēdes neviens neizteicās. No vienas puses – zināms, ka “BaltDel-Aero”, ilgus gadus saimniekojot Jelgavas lidlaukā, solīto investoru tā arī neatrada, no otras – tagad, kad aviācija ir vairāk attīstījusies un lidlauks vairs nav tiesiska strīda objekts, šāda investora meklēšana varētu sekmēties.
Runājot par skrejceļa betona plātnēm, kuru izmērs ir 6 x 2 metri, lidotājs Jānis Pladars lēš, ka sliktākā gadījumā pēc diviem gadiem uz skrejceļa paliks ap 1300 plātņu, bet tiks noņemts un pārdots ap pieciem tūkstošiem. Grūti ir prognozēt to tirgus vērtību, taču tā varētu tuvoties 100 latiem gabalā, kas kopā būtu pusmiljons latu. Privatizējot lidlauka būves, “BaltDelAero” iemaksāja 336 064 latus, no tiem 80 procentu privatizācijas sertifikātos. Firmas saimniekošanas laikā jau tika demontēts un pārdots liels skaits skrejceļa plātņu.
