Vēl pirms astronomiskā pavasara iestāšanās nokusis īsās ziemas sarūpētais sniegs un tīrumos sākusies veģetācija. Kā neparastais laiks ietekmē ziemāju laukus, skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Māra Bērziņa.
Vēl pirms astronomiskā pavasara iestāšanās nokusis īsās ziemas sarūpētais sniegs un tīrumos sākusies veģetācija. Kā neparastais laiks ietekmē ziemāju laukus, skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) vecākā inspektore Māra Bērziņa.
Kā katru pavasari, vislielākās bažas rada ziemas kviešu sējumi. Veģetācija atjaunojas, ja vidējā diennakts gaisa temperatūra ir ap plus pieciem grādiem. Pēc VAAD veiktās lauku apskates secināts, ka izslīkušu vietu šogad maz, bet daļu papostījuši meža dzīvnieki. “Taču nevajag steigties izart šķietami iznīkušos sējumus, jo, lai gan vērojami sakņu un lapu bojājumi, augšanas konuss ir dzīvs,” uzsver M.Bērziņa. Jaunas saknītes un lapas izveidosies, tomēr jārēķinās ar zemāku ražu.
Dažos laukos, kur rudenī bija biezi sazēlis zelmenis, šopavasar vērojamas rudzu, kviešu un tritikāles tumši zaļas lapas. Tās izskatās kā applaucētas, un vēlāk uz lapām veidojas atmirušu audu plankumi, redzama netīri pelēkbalta vai sārta apsarme. Ja pieturēsies saulains un vējains laiks, tā ātri pazudīs un apakšējās lapas aizies bojā, taču, ja nav bojāts cerošanas mezgls, auga attīstība turpināsies.
Uz ziemas kviešiem jau rudenī bija sastopami septoriozes jeb pelēkplankumainības un miltrasas ierosinātāji. Pelēkplankumainības ierosinātāji pašlaik gaida attīstībai labvēlīgus laika apstākļus – mitrumu un temperatūru, kas pārsniedz plus 15OC. Ja laikā, kad augi intensīvi stiebro, bagātīgi līs, pelēkplankumainība no apakšējām lapām strauji pārvietosies uz augšējām jaunajām. Vairāk slimība izplatīsies ar minimālu augsnes apstrādi sētos laukos un atkārtotos kviešu sējumos.
Katru pavasari pirmā slimība, kurai pievērš uzmanību, ir sniega pelējums. Tā ierosinātāji dzīvo augu atliekās zemē un gaida biezu sniega segu uz nesasalušas augsnes, mirkli, kad ziemā augiem pietrūks skābekļa. Tā visa šogad nebija, taču ieilgušajā rudenī augi iztērējuši lielāko daļu barības vielu, tādēļ pavasarī ziemāji gaidīt gaidīs slāpekļa virsmēslojumu.
Miltrasas ziemojošā stadija pašlaik sastopama uz visām kultūrām, mazāk uz kviešiem. Slimības ierosinātāji uz apakšējām lapām kalpo par infekcijas avotu visa veģetācijas perioda garumā. Miltrasas attīstībai nav nepieciešams pilienveida mitrums, pietiek ar gaisa mitrumu un pozitīvu temperatūru (optimālā 15 – 22OC).
