No 330 kilometru garā ogļraču protesta ceļa, kas iesākumā šķīra streikojošos Žiu ielejā un viņu prasības noraidījušo valdību Bukarestē, atlicis mazāk par 200.
No 330 kilometru garā ogļraču protesta ceļa, kas iesākumā šķīra streikojošos Žiu ielejā un viņu prasības noraidījušo valdību Bukarestē, atlicis mazāk par 200. Vēl mazāk – līdz masveida vardarbībai, kas eksplozīvo situāciju Rumānijā var novest līdz sprādzienam. Ogļraču gājiens, kas sākās 14. janvārī, šodien arvien vairāk līdzinās lavīnai, kas no 330 kilometru augstuma gāžas uz Bukaresti. Lavīnas sākums – daži simti ogļraču, kas janvāra pirmajās dienās uzsāka streiku, protestējot pret valdības lēmumu slēgt divas nerentablas šahtas. Jau 5. janvārī vairākas mašīnas ar neapmierinātajiem strādniekiem, pārraujot pirmo policistu ķēdi, devās «izbraucienā» uz galvaspilsētu, taču arodbiedrības līderu aicinātas atgriezās atpakaļ. Šodien pret valdību vērstajā «akcijā» iesaistījušies vairāki desmiti tūkstošu ogļraču, kas, izmantojot simtiem tehnikas vienību, virzās uz galvaspilsētu, arvien no jauna pārraujot drošības spēku izveidotos aizsprostus. Ar katru apdzīvotās vietas «ieņemšanu» protestētājiem pievienojas jauni neapmierināto tūkstoši, kas ogļračus sagaida ar ovācijām.
Visas nozīmīgākās maģistrāles, kas ved uz Bukaresti, drošības spēki aizsprostojuši ar smilšu maisiem un betona plāksnēm, dzelzceļš ir slēgts, bet «lavīnas» apturēšanai tiek iesaistīts arvien vairāk cilvēku.
Tāpat kā ikviena sniega lavīna, arī šī veidojusies no sākotnējiem «uzkrājumiem». Pagājušajā gadā Rumānijā tika slēgtas vairāk nekā 100 nerentablās ogļieguves šahtas un vairāk nekā 90 000 ogļraču tika atlaisti no darba. Kopš 1991. gada zaudējumi ogļrūpniecībā sasnieguši 3,7 miljardus ASV dolāru, bet Žiu baseina šahtas vien 1998. gadā «apēdušas» par 100 miljoniem dolāru vairāk nekā saražojušas. Bez tam, kā ziņojusi valdība, līdz šā gada beigām ir paredzēts slēgt vēl 140 nerentablo kalnrūpniecības uzņēmumu. Rumānijas valdību to darīt spiež Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules Banka, taču «dumpis uz kuģa» izcēlies ne jau starptautisko finansu organizāciju spiediena dēļ. Lēmums slēgt uzņēmums, kas nesa valstij zaudējumus, nācis ar lielu nokavēšanos, – pārāk ilga ir bijusi Rumānijas valdības vilcināšanās, pirms tā izšķīrusies par šādiem nepopulāriem pasākumiem. Tagad masveida šahtu slēgšana ir problēmu risināšana ar skalpeli tā vietā, lai iepriekš nelielās devās lietotu aspirīnu. Valdība no savas reformu programmas (tai skaitā šahtu slēgšanas) atkāpties vairs nevar, jo tad sekotu valsts bankrots un atgriešanās «kreisumā». Tādēļ arī visas 33 prasības, ko sākotnēji izvirzīja streikojošo arodbiedrību līderi, valdība noraidīja. Arī divas pēdējās, no kurām neatkāpās ogļrači, – atjaunot darbu šī gada sākumā slēgtajās šahtās un paaugstināt darba algas par 35% – rūpniecības ministrs Bercianu nosaucis par nediskutējamām.
Lai lavīna uzsāktu ceļu, nepieciešams mazs «gruzītis» un kāds, kas to iemet «sagatavotajā» masā. Žiu ielejas radikālās arodbiedrības, kuras vadība līdz valdības maiņai 1996. gadā baudīja ievērojamas privilēģijas, – pārstāv tikai vienu sesto daļu no 100 000 ogļraču palikušās saimes. Taču Žiu ogļraču prasības atbalsta vairāki desmiti tūkstošu no darba padzīto arodbrāļu un ievērojams skaits Rumānijas iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar valdības īstenoto reformu politiku. ideja uzsākt protesta gājienu pieder Žiu ogļraču arodbiedrību līderim Mironam Kozmam, kurš organizēja ogļraču iebrukumu Bukarestē 1990. gadā. Ar laužņiem un cirvjiem bruņoto ogļraču grautiņi toreiz beidzās ar Rumānijas pirmās postkomunistiskās Iljesku valdības krišanu, bet Kozma 1991. gada rudenī tika apcietināts par musināšanu uz vardarbību. Šis «izgājiens» uz Bukaresti Kozmam ir jau ceturtais, galvaspilsētā viņu pazīst un no viņa baidās. Kaut arī Kozma aicinājis atturēties no vardarbības, cietušo ir daudz: tikai ceturtdien sadursmēs Horezu, pēc Rumānijas valdības sniegtās informācijas, ogļračiem izlaužoties cauri policijas barikādēm, ir ievainoti 180 policistu un deviņi ogļrači. No ievainotajiem policistiem viens ir komā un vēl septiņi ir nopietnā stāvoklī.
Ogļraču aktivitātes ar saasinātu uzmanību vēro ultranacionālistu Lielrumānijas partijas līderis Tudors, kas jau vairākkārt aicinājis ogļračus gāzt valdību, bet valsts prezidentu Konstantinesku viņš ir «ievilcis» divās seksa afērās. Pēc nesenajiem sabiedriskās aptaujas datiem šī partija (no kuras, starp citu, nesen aizgāja Kozma) iegūst arvien lielāku popularitāti. Gan Kozma, gan Tudors ir gatavi pakārt sabiedrisko drošību un pilsonisko sabiedrību pie neapmierināto ogļraču karoga, lai iemaršētu Bukarestē. Savukārt deviņi no desmit Bukarestes iedzīvotājiem izsakās viennozīmīgi: «šo vīreli Kozmu mēs pilsētā vairs neielaidīsim». Prezidents un aizsardzības ministrs izteikuši gatavību izmantot katru legālu līdzekli, arī armiju, lai apturētu ogļraču lavīnu.
