Skanīgā un drošā balsī Laura Žukauska vada informātikas stundu. No malas skatoties, nemaz neliekas, ka jaunajai skolotājai šī ir tikai otrā darba nedēļa, – viņa šķiet pārliecināta un draudzīga.
Skanīgā un drošā balsī Laura Žukauska vada informātikas stundu. No malas skatoties, nemaz neliekas, ka jaunajai skolotājai šī ir tikai otrā darba nedēļa, – viņa šķiet pārliecināta un draudzīga. Paspēj gan uzklausīt, gan dot norādījumus jaunā uzzināšanai.
Informātikas un mājturības skolotāja Laura ir tikai kopš šā mācību gada. Viņas darbavieta ir Jelgavas 3. pamatskola, kur piedzīvota arī studiju laika prakse. “Man patīk strādāt ar bērniem. Ar viņiem ir interesanti. Manuprāt, tas ir labākais, ja var strādāt ar patiku un pelnīt,” teic pedagoģe. Viņa atzīst, ka vienmēr vēlējusies būt skolotāja. Jau pamatskolā zinājusi, ka nākotnes profesiju saistīs ar informātiku, bet to, ka mācīs skolēnus, izlēmusi vēl agrāk. “Šajā darbā vienmēr ir kaut kas mainīgs, nav rutīnas, katru dienu notiek kas cits – dažādi pasākumi, daudz interesanta,” stāsta L.Žukauska. Drīzumā skolā gaidāmas rudens ziedu, Miķeļdienas un citas izstādes.
Piektajām un sestajām klasēm Laura māca informātiku, fakultatīvās nodarbības – ceturtajām, savukārt savai audzināmajai – mājturību. Viņa arī vadīs floristikas pulciņu. “Tā kā šī man ir pirmā darbavieta un varu strādāt pilnu slodzi, nopelnot skolotājiem paredzēto algu, domāju, ka tas ir normāli. Vienmēr jau var vēlēties vairāk, bet ir labi. Arī ar mācībām maģistrantūrā iespējams savienot,” stāsta L.Žukauska. Viņa sevi dēvē par informātikas skolotāju, jo mājturību – vairāk gan rokdarbus, līmēšanu un aplikācijas – māca tikai audzināmajai klasei.
Laura absolvējusi Jelgavas 1. ģimnāziju, pēc tam gadu studējusi Informācijas tehnoloģiju fakultātē, bet tur īsti nav paticis, tāpēc pārgājusi uz citu mācību programmu un šogad ieguva diplomu LLU Tehniskajā fakultātē specialitātē “Mājas vide un informātika izglītībā”. Viņas kvalifikācija – mājturības/mājsaimniecības un informātikas skolotājs pamatizglītībā.
“Kad uzzināju, ka man būs audzināmā klase, uztraucos. Nedaudz baidījos, kā tikšu galā, bet bērni mani pieņem, ir draudzīgi. Mēs saprotamies, izveidojusies laba sadarbība. Pēc sejām zinu, kuri ir manējie, bet vārdiņus visiem vēl neesmu iegaumējusi,” mācību gada otrajā nedēļā teic L.Žukauska. “Nesen bija patīkams piedzīvojums, kad ar klasi devāmies fotografēties. Bilžu kompānija piedāvāja izveidot drauga foto, un daži bērni teica: “Skolotāj, vai nāksiet ar mums fotografēties?” Protams, piekritu. Tas bija saviļņojums.” Patīkami, ka skolēni mani atcerējās no prakses laika un priecājās, ka šeit strādāšu.
4.a klases skolniece Diāna Pauča par klases audzinātāju stāsta: “Pirmajā skolas dienā likās, ka viņa būs dusmīga, bet drīz savas domas mainīju. Skolotāja ir jauka, arī gudra. Visus uzklausa. Man ļoti patīk. Kad viņu nesatieku, kļūstu bēdīga un pirms brīvdienām vēlos ātrāk pirmdienu, lai atkal redzētu skolotāju.”
Laura teic, ka labprātāk nāktu tikai uz darbu, nevis arī studētu, jo ļoti tas patīk. “Esmu apmierināta ar skolas vadību. Ar bērniem grūtību nav, ir nepilnības, kuras risinu, piemēram, ar tiem, kas kautrīgi vai pretēji – reizēm pārāk trokšņaini. Līdz šim nav gadījies, ka būtu ļoti skaļi kaut kas jāsaka vai jāaizrāda.
