Pirms 60 gadiem 14. jūnijā Latvijā tika sarīkota masveida akcija – nelikumīga un noziedzīga iedzīvotāju pārvietošana.
Pirms 60 gadiem 14. jūnijā Latvijā tika sarīkota masveida akcija – nelikumīga un noziedzīga iedzīvotāju pārvietošana.
Pēc Tautas palīdzības reģistrācijas un izziņu sekcijas datiem, Latvija kopumā baigajā gadā zaudēja 34 250 cilvēku, no tiem 14 693 tika izvesti 14. jūnijā. Šajā akcijā, pēc 1942. gada datiem, no Zemgales izveda 2655 cilvēkus, bet no Jelgavas – 434.
Zināms, ka 1939. gada oktobrī un novembrī NKVD bija izstrādājusi dokumentus un izdevusi rīkojumus par pretpadomju elementu izvešanas kārtību Baltijā u.c., kur PSRS gatavojās okupēt un anektēt teritorijas. Saskaņā ar šiem rīkojumiem, lai netraucētu sociālisma celtniecībai un komunisma uzvaras gājienam 1940. gadā pievienotajās teritorijās, tika nolemts izsūtīt padomju varai «nederīgos» uz attāliem PSRS apgabaliem.
«Iekārto dīvainus vagonus»
Pirmo reizi par to sāka runāt gadu pēc notikušā – vācu okupācijas laikā 1942. gada jūnijā. Jelgavas laikrakstā «Zemgale», Rīgā izdotajā «Tēvijā» un citos parādījās dažādu autoru raksti, kuros tika aicināts latviešu tautai pieminēt izsūtītos, rīkot piemiņas brīžus, nosodīt izsūtītājus – tautas nokaltušos zarus –, kaunināti vienaldzīgie pret tautas sāpēm un traģēdiju.
Visas Latvijas laikrakstos, tajā skaitā arī «Zemgalē», tika publicēti raksti par 1941. gada 14. jūnija notikumiem – literāri tēlojumi un dzejoļi, veltīti izsūtīto piemiņai, notikušā aculiecinieku atmiņas, zīmējumi, mazāk fotogrāfijas. Lūk, fragmenti no tiem:
«Ir 1941. gada 12. jūnijs. Jelgavas stacijā uz čekas pavēli iekārto dīvainus vagonus. Vienkāršos preču vagonus sagatavo kādai nezināmai akcijai, un darbs amatniekiem jāveic «trieciena tempā»… Atslēdznieki aizresto logus, aiznaglo durvis, atstājot tikai vienu pusi vaļā. Galdnieki ierīko novadcauruli un nelielas lāviņas. Viss tiek gatavots kaut kādam transportam, pēc novērojumiem spriežot, laikam gan cilvēku pārvadāšanai. Vagonu iekārtošanai čeka seko stingrībā un nežēlībā. Visas skrūves, ar ko pieskrūvē restes, atdauza, lai uzgriežņus nevarētu noskrūvēt. Vārdu sakot, risinās kaut kas nebijis, un visu prātus satrauc nezināmas gaidas un nemiers…»
Tālruņi bija atslēgti
«13. jūnija vakarā Jelgavas pastā ir bezgala daudz tālsarunu pieprasītāju. Lielākā daļa vēlas sarunas ar laukiem. Ļaudis gaida, gaida, bet tikai retais dabū savienojumu, pārējiem atbild: aparāts atvienots… Ļaudīm tas ir smags trieciens, jo neizprotama ir pēkšņā aparātu atvienošana. Gluži sveši cilvēki sarunājas, un no šīm sarunām izraisās atziņa – noņemto aparātu īpašnieki pa lielākai daļai ir aizsargi un provinces sabiedriskie darbinieki vai arī turīgākie zemkopji.»
«14. jūnija rītā Jelgavā sāk dūkt automašīnas. Miliči, čekisti, gvardisti un sarkanarmieši – mongoļi sēž mašīnās, un tās joņo pa pilsētu. Viņas piestāj pie atsevišķiem namiem, un iekšā sēdētāji dodas dzīvokļos. Ceļ no miega gulētājus, mežonīgā niknumā uzkliedz vīriem, sievām, uzbrēc bērniem un sirmgalvjiem. Celties, saģērbties un nākt līdzi! – tāda ir iebrucēju pavēle. Kāpēc, kādēļ, uz kāda pamata? – jautā no miega izbiedētie latvieši, bet atbilde ir īsa un nežēlīga – neprasiet, nekauciet – jūs izsūta…»
Izmisumā pieteicās paši
Avīzes rakstīja arī par lauku ļaužu likteni.
«Un man šodien vēl acīs stāv sirmā Kveldaiņa aizvešana, kuram čekists no rokām izsit vienīgo, ko tas līdzi sev gribēja ņemt, – sauju dārza melnās zemes.»
«Un es notrīcot jūtu vecās Silenieces aizlūzušo vaidu, kad to, mājās neatraduši, pārsteidz Liepulānu kapos pie vīra kopiņas. Paliek neiestādītas atnestās puķes… jābrauc! Dēls asiņainu vaigu jau mašīnā…»
«Valgundes pagasta Stūrmaņu māju saimniekam Pēterim B. laimējies izbēgt apcietinātājiem gluži īpatnējā kārtā. Stūrmaņi atrodas pašā Lielupes krastā. 14. jūnija agrā rītā B. aiziries laivā upes vidū, lai nodotu kuģītim kārtējo piena sūtījumu, kad pēkšņi pamanījis, mājas pagalmā iebraucot čekistu automobili. Nodevis pienu, B. tūdaļ traucies pāri upei un bēdzis. Tas viņam arī laimīgi izdevies. Čekas rokaspuiši palikuši tukšām rokām. Tomēr viņu rafinētie paņēmieni piespieduši B. pieteikties pašam: apcietināta B. sirmā māte. Būdams pārliecināts, ka viņš grūtajās dienās, kas gaidāmas priekšā, varēs palīdzēt savai māmuļai, B. pieteicies čekas aģentiem pats. Protams, savu māti viņš tomēr vairs neredzēja.»
Tādu gadījumu ir daudz, jo neviens nezināja «čekas» neģēlīgos plānus šķirt sievas no vīriem un mātes no bērniem.
Pirmie piemiņai veltītie pasākumi
Tā kā PSRS bija galvenā Vācijas pretiniece Austrumu frontē, bet 14. jūnijs bija boļševiku roku darbs, 1942. gadā vācu militārās varas iestādes atbalstīja latviešu sabiedrības iniciatīvu pieminēt trimdiniekus – tā toreiz sauca izsūtītos.
14. jūniju izsludināja par tautas nacionālo sēru dienu, atļāva izkārt nacionālos karogus. Aizliedza visu veidu laicīgos pasākumus, kino un teātra izrādes, sporta sacensības, atļāva garīga rakstura sarīkojumus. Karogi bija jānolaiž pusmastā. Jāpiebilst, ka 1942. gada 14. jūnijs bija svētdiena. Visa Latvija ieslīga sērās.
Jelgavas sabiedriskās organizācijas un iestādes Nikolaja kapos rīkoja piemiņas aktu. Atcerējās trimdiniekus, veltīja tiem visgaišākās domas, lūdza par viņiem un ticēja, ka kādreiz pavērsies ceļš mājup uz dzimteni.
Tā kā katrā pagastā bija izsūtīta kāda ģimene, šādi pasākumi notika visā Jelgavas apriņķī. Sevišķi daudz cilvēku bija sapulcējušies Sv.Annas baznīcā. Pieminēt izsūtītos bija ieradušies ne tikai jelgavnieki, bet arī laucinieki. No Sv.Annas baznīcas draudzes aizvesto cilvēku skaits esot bijis liels, izvesti arī astoņi draudzes darbinieki. Godinot viņus, Sv.Annas baznīcas laukumā tika iedēstīti piemiņas kociņi.
Skanot J.Vītola «Tu, kas mīti debesīs» kora «Lira» izpildījumā, pārstāvji iedēstīja deviņus piemiņas kociņus, kuriem bija jāsimbolizē latviešu tautas cerība aizvestos sagaidīt dzimtenē.
Cik daudz un uz kurieni izsūtīja?
Sakarā ar 14. jūnija izsūtīšanas gadadienu 1942. gada presē tika publicēti aprēķini par baigā gada zaudējumiem, gan materiālajiem, gan cilvēku. Darbojās īpaša Tautas palīdzības reģistrācijas un izziņas sekcija, kas veica šos aprēķinus. Uzskaitīja arī čekas arestētos un nogalinātos, evakuētos un pirmajās kara dienās kritušos. Atrastais NKVD plāns par 14. jūnija masveida izsūtīšanu sniedza ziņas par plānojamo izsūtāmo cilvēku skaitu, ešelonu daudzumu un virzienu. No tā izrietēja, ka kopumā no Latvijas paredzēja izsūtīt 16 205 cilvēkus, galvenokārt uz Sibīrijas centrālo daļu – Krasnojarskas, Novosibirskas, Karagandas apgabalu. Tos, kas plānā bija apzīmēti kā kriminālnoziedznieki (1905 cilvēki), paredzēja nosūtīt uz ziemeļiem – uz Puksu un Soļikamsku. Uz Bobiņinu netālu no Kalugas bija paredzēts izvest 5 tūkstošus cilvēku.
Tomēr trūka ziņu, vai izsūtītie nonākuši NKVD plānā paredzētajās vietās, vai arī tās bija fragmentāras. No Jelgavas apriņķa izsūtīja galvenokārt uz Kirova apgabalu, retāk – uz Krasnojarskas, Molotova, Karagandas, Džezkazganas apgabalu.
Pavisam ieslodzījumā un izsūtījumā no Jelgavas apriņķa atradušies 706 cilvēki, izsūtīti 1941. gadā.
Pateicoties Latvijas Valsts arhīva darbiniekiem, 1995. gadā žurnālā «Latvijas Arhīvi» tika publicēti 1941. gadā represēto saraksti. Saskaņā ar tiem 1941. gada 14. jūnijā no Jelgavas apriņķa izsūtīja 693 cilvēkus, tai skaitā 366 sievietes, 91 bērnu līdz septiņu gadu vecumam, 84 bērnus vecumā no 7 līdz 16 gadiem. No izvestajiem 682 bija latvieši, 6 krievi, 3 bija vecāki par 80 gadiem.
Jelgavas apriņķī toreiz ietilpa arī Dobele, Auce, Džūkste un citas apdzīvotas vietas.
Kas bija «pretpadomju elementi»?
1941. gada 14. maijā PSRS Tautas komisāru padome pieņēma slepenu lēmumu «Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas u.c.». Šajā kategorijā atbilstoši Latvijas situācijai tika iekļautas personas:
kas aktīvi cīnījās pret padomju varu 1919. – 1920. gadā, tiesa, no virsnieku aprindām;
policisti un personas, kas piederēja cietuma administrācijai, ieskaitot cara laika žandarmus;
politisko partiju vadītāji un aktīvisti;
muižnieki, fabrikanti, lieltirgotāji, namīpašnieki, kā arī… kriminālnoziedznieki un prostitūtas.
Ģimenes locekļu izsūtīšana tika motivēta ar ģimenes galvas arestu. Savukārt viņiem inkriminēja darbību Latvijas brīvvalsts laikā: aizsargos, Zemnieku savienībā u.tml.
Inese Stikute, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītāja
