Pēc pagājušās nedēļas nogalē Briselē notikušajām batālijām par ES 2007. – 2013. gada plānošanas perioda budžetu, kopumā ņemot, visi var būt vairāk vai mazāk apmierināti.
Pēc pagājušās nedēļas nogalē Briselē notikušajām batālijām par ES 2007. – 2013. gada plānošanas perioda budžetu, kopumā ņemot, visi var būt vairāk vai mazāk apmierināti. Lielbritānijas premjerministram Tonijam Blēram izdevies pirms pašām valsts prezidentūras beigām uzlabot savu reputāciju kā veiksmīgam sarunu “vedējam”. Tas bija būtiski ne tikai Lielbritānijai, bet arī ES kā vesela kontinenta lielas daļas valstu vienotības stiprinātājam.
Ja atceramies, ar visai lielu blīkšķi izgāzās cerības, ka dalībvalstu iedzīvotāji būs sajūsmā un balsos par Eiropas Konstitūcijas pieņemšanu. Pamatīgi pārliecinošu “nē” referendumos pateica vispirms Francijas, bet neilgi pēc tam arī Nīderlandes pilsoņi. Protams, lielu lomu nospēlēja šo valstu iekšpolitiskās nianses. Tajā pašā laikā nesen Francijā notikušie imigrantu nemieri liek šaubīties par šādu vienkāršotu skaidrojumu. Zināmā mērā tas bija “nē” multikulturālisma attīstības idejai. Tad vēl nāca Lielbritānijas neveiksme vasaras vidū, kad pirmais piedāvātais ES budžets ar troksni izgāzās. Var teikt, ka nakts no piektdienas uz sestdienu bija zināmu nākotnes cerību apdvesta. Ar nelielu piebildi, ka, iespējams, T.Blēra panākto vienošanos viņam nepiedos valsts iedzīvotāji. Mīļā kompromisa labad viņam nācās atteikties no vairāk nekā desmit miljardiem eiro, kas bija paredzēti pašiem britiem. Kontinenta mērogos runājot, atliek vien piekrist ES rūpniecības komisāram Ginteram Ferhoigenam, ka krīze nebūt nav pārvarēta. Eiropiešiem, pareizāk sakot, politiķiem, būs jāizšķiras, līdz kurienei galu galā stiepjas Eiropas politiskās un ekonomiskās robežas.
Latvija var būt apmierināta. Un kā nu ne – izdevies “paņemt” kārtīgu naudas žūksni, ko daži pašmāju asprāši jau labi sen nosaukuši par “Briseles kāpostu”. Cik pašlaik pieejams no dažādiem avotiem, tie kopā ar lauksaimniekiem paredzētajām subsīdijām varētu būt vairāk nekā četri miljardi latu septiņos gados. Vai, kā lepni teicis premjerministrs Aigars Kalvītis, vienā dienā šajā laikā būs jāspēj apgūt teju 2,5 miljoni latu. Te nu atliek viņam piekrist, ka “izcīnīt naudu uz papīra ir viena lieta, bet tās apguve – cita”.
Ar “svešas” naudas apguvi ir saistītas visai negatīvas tradīcijas. Sākot jau ar slavenajiem G – 24 kredītiem, ko iztērēja pavisam citiem mērķiem, turpinot ar visdažādākajiem pirmsiestāšanās ES laikā pieejamiem fondiem un programmām. Protams, būtu muļķīgi teikt, ka visa šī nauda aizgājusi neceļos. Ir izdarītas ļoti daudzas un vitāli nepieciešamas lietas. Tajā pašā laikā neatrisināts palicis būtiskākais jautājums – kā un kam tā nauda līdz šim tikusi. Par “ūdensgalvu” sauktā valsts galvaspilsēta Rīga bijusi neapšaubāma līdere līdzekļu apguvē. Savu lomu nospēlēja jau pašreizējais potenciāls un māka to dabūt. Ne mazāka nozīme bijusi faktam, ka līdz šim pieejamo ES finanšu dalīšanu un izmantošanas apstiprināšanu veica tikpat centralizēti kā peltajos padomju plānveida sociālistiskās ekonomikas laikos. Turklāt finansējuma piešķiršana līdz šim notika pēc atsevišķu nozaru un resoru piederības.
Te arī slēpjas sistēmas Ahileja papēdis. Cik zināms, Latvijas politiskā sistēma virzījusies pa ceļu, kurā finansējumu faktiski saņem pēc konkrētas partijas svara Saeimā un valdības koalīcijā. Ja ņemam vērā, ka nākamais ir priekšvēlēšanu gads, skaidrs, ka iekļūšana Saeimā ir stratēģiski svarīga ikvienai partijai. No tā atkarīgs, kuri būs galvenie “kāposta” šķinēji. Katram reģionam ārpus Rīgas atliek vien cerēt, ka tas Rīgā gūs gana respektējamu pārstāvniecību. Pastāv arī kāds cits variants, protams, ja vien pēdējā gada laikā Saeimas deputāti par to izšķirsies. Administratīvās reformas beigās reģioniem varētu būt tiesības bez galvaspilsētas akcepta saņemt ES finansējumu pa tiešo. Arī šajā variantā jārēķinās, ka zināma daļa naudas nonāks vietējās ekonomiskās un politiskās elites rīcībā. No otras puses, jāņem vērā, ka tie būs vietējie, kam būs interese ES finanšu līdzekļus ieguldīt sava reģiona pašvaldībā.
