Divpadsmito gadu darbojas Jelgavas pilsētas lielo ģimeņu centrs «Spiets».
Divpadsmito gadu darbojas Jelgavas pilsētas lielo ģimeņu centrs “Spiets”
Pasta ielā 44 mājvietu radušas vairākas nevalstiskās organizācijas, kuru mērķis – sniegt palīdzīgu roku tiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama. “Spiets” apvieno 143 biedrus, 27 lielās ģimenes.
Par skanīgā nosaukuma izcelsmi un tā saistību ar citiem Latvijā zināmiem “spietiem” centra priekšsēdētāja Inese Pakrēsle stāsta, ka īpašas paralēles netika meklētas, bet, tā kā pārreģistrējot steidzīgi bija jāizdomā nosaukums, līdzība starp bišu spietu un lielo ģimeņu pulcēšanās vietu šķitusi gana piemērota. “Daudzi mūsu bērni ir apdāvināti, tāpat kā māmiņas,” vadītāja nenoliedz zināmu sasaisti ar Latvijā plaši pazīstamo muzikālo “Spietu”.
Sāka ar pārtikas taloniem
Centra darbības pirmsākumi rodami deviņdesmito gadu sākumā, kad tika izveidota grupa lielo ģimeņu atbalstam. “Sākumā iztikām bez dokumentācijas, vienkārši balstoties uz saprotošu cilvēku uzticību. Palīdzību neliedza pašvaldība, un viens no pirmajiem mūsu veikumiem sadarbībā ar Sociālo lietu pārvaldi bija mazturīgo ģimeņu nodrošināšana ar pārtikas taloniem, par kuriem toreizējā Tehniskā liceja ēdnīcā varēja saņemt siltas bezmaksas pusdienas,” atceras I.Pakrēsle.
Tomēr pilnvērtīgai darbībai bija nepieciešama patstāvība, un 1996. gadā Jelgavas “Spiets” tika oficiāli reģistrēts kā biedrība. “Tagad paši sev esam kungi un kalpi,” centra vadītāja neafišē, bet arī nenoliedz, ka bijušas nesaprašanās ar līdzīgām organizācijām Jelgavā un Latvijā. Arī “Ziņas” nedaudz mulsina fakts, ka līdztekus “Spietam” pastāv citas kopas ar līdzīgiem mērķiem, kas it kā konkurē, bet attiecības starp tām jau ir cita raksta temats.
Lai gan centra nosaukumā figurē vārds “pilsēta”, tas apvieno arī rajona iedzīvotājus. Tradicionālā izpratnē par lielajām ģimenēm tiek uzskatītas tādas, kurās ir vismaz četri bērni, bet tiek pieļauti izņēmumi, jo palīdzība nepieciešama arī citām maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir bērni invalīdi vai citi aprūpējamie.
Daudz bērnu – daudz problēmu
I.Pakrēsle otro gadu darbojas pilsētas domes Bērnu un ģimenes lietu komisijā, kur labi redzamas problēmas, bet ne visas pašvaldība ierobežoto resursu dēļ spēj atrisināt. Piemēram, pašreiz visiem skolēniem, līdz ceturtajai klasei ieskaitot, ir brīvbiļetes braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā, bet, turpinot mācības, par autobusa pakalpojumiem jāmaksā. Liels atspaids kuplajām ģimenēm būtu, ja to bērniem bezmaksas transports tiktu nodrošināts arī vecākajās klasēs (ir taču starpība, vai uz skolu jāsūta viens vai četri bērni). Līdzīgas problēmas ir ar ēdināšanu. Šeit gan jāņem vērā psiholoģiskais aspekts, jo daudzi bērni nevēlas citu klātbūtnē demonstrēt savu nabadzību pie kopīgā pusdienu galda, bet saprātīgs risinājums būtu jārod. Kā vienu no sāpīgākajiem jautājumiem I.Pakrēsle min skolas grāmatu un burtnīcu iegādi, jo katram bērnam ik gadu šim nolūkam jātērē vismaz 150 latu. Valstiskā līmenī šie jautājumi tiek risināti, piemēram, attiecībā uz bērnunamiem, bet daudzbērnu ģimenes bieži vien tiek aizmirstas.
Bez atbalsta neiztikt
Jelgavas “Spieta” vadītāja pārliecinājusies, ka neiztikt bez labu cilvēku palīdzības, un lielo ģimeņu vārdā ir pateicīga visiem labdariem – gan pašvaldībai un uzņēmējiem par finansiālo un materiālo palīdzību, gan vecai mammiņai, kas atnes ievārījuma burciņu. Bez sponsoriem nebūtu iespējami arī kultūras pasākumi, ekskursijas, Ziemassvētku, Lieldienu un citi sarīkojumi. Taču jāstrādā arī pašiem, tāpēc būtiska ir dāvanu gatavošana dažādiem tirdziņiem un līdzīgiem pasākumiem, kuru ienākumi papildina “Spieta” krājkasīti.