«Es vēl nezinu, ko nākotnē gribu darīt, un mani tiešām interesē viss,» par sevi saka Ozolnieku vidusskolas 11. klases skolniece Zenta Broka. Viņa dzied, zīmē, uzvar dažādos konkursos un olimpiādēs, kas pārsvarā tomēr ir humanitāra rakstura. Vēstures skolotāja Aina Ezergaile Zentu raksturo kā centīgu un izdarīgu. Īpaši attīstīta ir viņas spēja atdalīt būtisko. Arī Jelgavas kultūras nama zīmēšanas studijas vadītājs Uldis Roga Zentu uzskata par ļoti nopietnu, apdāvinātu audzēkni. Šāds viedoklis veidojies trīs gadus – tas ir laiks, kopš meitene darbojas viņa studijā. «Esmu domājusi par studijām Mākslas akadēmijā, taču tur ir ļoti liela konkurence, kurā var uzvarēt vai nu ļoti redzams talants, vai arī cītīgs darbs akadēmijas sagatavošanas kursos, kas mēnesī maksā pāris simtu latu,» Zenta savieto nākotnes domas ar skarbo realitāti. Taču viņai ir no mātes mantots sapnis saistībā ar vēsturi – arheoloģija. Tas arī nav vienkārši. Latvijā arheologus nekur nemāca, turklāt sabiedrībā ir diezgan pavirša attieksme pret šo smalko zinātni. Jāpiebilst, ka savulaik «Ziņās» vēsturnieks Andris Tomašūns pauda sašutumu, ka, vecās Jelgavas teritorijā būvējot lielveikalus, bez jebkādas arheoloģiskās ekspertīzes tiek ārdīts kultūras slānis, kas varētu daudz ko pastāstīt par seno pilsētu. Arī Zenta redz mūsdienu negācijas, un tomēr viņa sapņo un vēlas kaut ko vairāk. Iespējams, šī vēlme nāk no iedziļināšanās izcilās personībās. Rakstot konkursiem esejas, skolniece pētījusi Jāni Čaksti, Kārli Ulmani, Oskaru Kalpaku, Ādolfu Alunānu un citus. Kāda ir Zentas attieksme pret skolasbiedriem un otrādi? «Mani varbūt uzskata par kautrīgu, jo skolā ārēji neizrādos. No otras puses, nemaz neesmu tik nesabiedriska. Mēs rīkojam tādus gudro meiteņu vakarus, kuros neviens nedzer un nesmēķē,» saka skolniece. 6. martā, pulkveža O.Kalpaka piemiņas dienā, Zenta kopā ar citiem skolasbiedriem brauks uz Airītēm. Taču, ja viņas eseja par Latvijas valsts pirmo pulkvedi vinnēs Demokrātiski patriotiskās biedrības izsludinātajā konkursā, ceļš būs tālāks – uz Briseli. No Zentas Brokas esejas «Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks?»«Pārsteidzošs varētu likties fakts, ka Latvijas armija tagad ir vairs tikai algotņu armija un latviešu karavīri dodas starptautiskās misijās visā pasaulē. Es tiešām nezinu, vai Oskars Kalpaks to atbalstītu. Viņš gāja, lai aizstāvētu savu zemi un tautu. Viņa varonība bija nepārprotama. Pulkveža bērēs ieradās arī latviešu tautas ienaidnieks ģenerālis fon der Golcs, kas pat teica cieņas un līdzjūtības pilnu runu.»
