Valsts, kur mums labpatīkas dzīvot, jo dienas kļūst jocīgāka. Droši vien par panākumu var uzskatīt Valsts ieņēmumu dienesta Finansu policijas darbinieku padarīto – aizturēts muitas uzraugs par desmit latu kukuļa ņemšanu Subates muitas kontroles postenī.
Valsts, kur mums labpatīkas dzīvot, jo dienas kļūst jocīgāka. Droši vien par panākumu var uzskatīt Valsts ieņēmumu dienesta Finansu policijas darbinieku padarīto – aizturēts muitas uzraugs par desmit latu kukuļa ņemšanu Subates muitas kontroles postenī. Taču kaut kā pagaidām neveicas ar «lielo zivju» ķeršanu. Vēl pirms vairākiem gadiem par Latvijas tiesu sistēmas lakmusa papīru nodēvētā Aleksandra Laventa Bankas Baltija («BB») krimināllietas izskatīšana Latvijā ir apstājusies. Vai tas nozīmē to, ka mūsu valsts tiesu sistēma ir kapitulējusi šajā prāvā. Par to lai spriež profesionāli juristi, taču sabiedrības apziņā aizvien nopietnāk iegulst savulaik skolā mācītā atziņa no brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laikiem» par to, ka mazos zagļus liek cietumā, bet lielos… kaut kur citur.
Lai arī šķietami «BB» krimināllieta ir kaut ko zaudējusi no savulaik tik daudziem sāpīgās aktualitātes un, šķiet, lielākā daļa kādreizējo «BB» noguldītāju domās uz visiem laikiem ir atvadījušies no saviem noguldījumiem, nupat tajā ir parādījušās dažas visai interesantas nianses. Proti, prokurors Juris Pēda trešdien tiesas sēdē izteicis viedokli, ka slimnīca «Linezers» apzināti kavējot «BB» tiesas procesu, tādējādi ierobežojot tiesājamā A.Laventa tiesības uz ātru tiesas procesu. Slimnīcas vadība atteikusies no tiesas sēdes organizēšanas slimnīcas teritorijā, jo šī ārstniecības iestāde tādiem mērķiem neesot paredzēta. Prokurors atgādinājis, ka slimnīcai, kas pieņēmusi ārstēt apcietinājumā esošu personu, ir ne tikai tiesības saņemt no viņa maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, bet arī pienākums palīdzēt tiesai.
Interesantākais ir tas, ka «Linezera» direktoram Viesturam Bokam ir pavisam cits viedoklis par notiekošo. V.Boka aģentūrai LETA apliecinājis, ka slimnīca «Linezers» nav saņēmusi oficiālu dokumentu ne no tiesas, ne citas tiesībsargājošās iestādes, kurā būtu lūgts nodrošināt tiesas sēdes rīkošanu slimnīcā. Faktu un viedokļu nesakritība ir acīmredzama. Vai patiesība kārtējo reizi ir kaut kur ārā? Latvijas sabiedrībai, kuras liela daļa izrādījās cietēji «BB» bankrota rezultātā, ir tiesības uz atklātību šajā lietā. Savukārt tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem būtu jāpadomā par viena otra izteikuma pamatotību. Citādi skaidrības vietā sabiedrība iegūst duļķes, kas neviļus rada aizdomas par apzinātu informācijas slēpšanu un, iespējams, arī tiesas procesa novilcināšanu.
Šajā sakarā nav saprotams arī tas noslēpumanības plīvurs, kas klāj valdības darbu pie šīs lietas. Kā liecina ziņu aģentūras BNS rīcībā esošās ziņas, Latvijas valdība otrdien vēlu vakarā nolēmusi eksbaņķiera Aleksandra Laventa lietā pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā nepiedāvāt mierizlīgumu, bet tiesāties. Nav saprotams, kas tik konfidenciāls ir šajā lietā, kas, kā izskatās, solās būt tikpat «konfidenciāla» kā metāllūžņos sagrieztā zviedru kuģa lieta. Ar konfidencialitāti mums veicas, savukārt ar informācijas atklātību – kaut kā ne. Un tāpēc nav brīnums, ka Latvijas politiķiem nav pamata lepoties ar augstu sabiedrības uzticību. Atrunas, ka slepenība šajā lietā tiekot ievērota tādēļ, lai pretējā puse neuzzinātu visus valdības rīcībā esošos šajā lietā svarīgos faktus, šķiet, ir domātas politiskajiem zīdaiņiem. «Slepenību» drīzāk un loģiskāk būtu skaidrot ar kārtējām neizdarībām, kas, iespējams, varētu nākt gaismā, publiskojot detaļas par apsūdzētā A.Laventa prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas A.Laventa sūdzību pieņēma izskatīšanai pēc sešiem punktiem. Valdībai līdz 10. septembrim dots laiks panākt vienošanos ar Laventa pārstāvjiem. Ja netiks panākts mierizlīgums, lietu izskatīs tiesā. Tā, lūk.
Un diez vai te būtu īstā reize un vieta meklēt vainīgos kaut kur medicīnas iestādēs (Lavents ir pabijis jau trijās). Šķiet, nepieciešamības gadījumā nebūtu īpašu problēmu tiesas sēdi noturēt arī slimnīcā, ja vien tam pietiktu gribas un argumentu. Zināmā mērā gan prokuratūrai, gan tiesu sistēmai pašlaik ir vēlme redzēt skaidu cita acī, bet neredzēt baļķi savējā. Var, protams, par to dusmoties, var darīt daudz ko citu, taču sabiedrībai «BB» prāva ir un paliek lielisks piemērs tam, kā viens apsūdzētais var vazāt aiz deguna Latvijas tiesu sistēmu. Arī tas lieliski raksturo valsti, kurā mēs dzīvojam.
