Līdzīgi
kā citus gadus ārpus pilsētām un lauku apvidos dzīvojošie pauž bažas par to,
vai lauksaimniecībā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi (AAL) var nodarīt
kaitējumu augsnei, dzīvniekiem, ģimenes locekļiem un katra teritorijā augošiem
augiem.
Šogad
(līdz 26. jūlijam) Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori veikuši
923 AAL lietošanas pārbaudes, tajā skaitā pārbaudes operatīvi reaģējot uz 72
iedzīvotāju ziņojumiem. Kopumā konstatēti 43 pārkāpumi.
Analizējot
informāciju par šovasar biežāk saņemtajām sūdzībām un rosinātajām pārbaudēm,
tās var apkopot grupā, kas skar ietekmi uz apkārtējo vidi – par smidzinājuma
nonākšanu blakus laukā, piemājas dārzā vai tuvu virszemes ūdens objektam
(ezeram, upēm).
“Salīdzinājumā ar gadu iepriekš, pārkāpumu
skaits augu aizsardzības līdzekļu lietošanas jomā nav būtiski
mazinājies, taču par situāciju kopumā precīzāk varēs spriest pēc aktīvās
lauksaimniecības sezonas beigām. Pašlaik lielākais pārkāpumu skaits AAL
lietošanā ir saistīts ar virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas neievērošanu –
tie tiek konstatēti gan plānotajās pārbaudēs, gan pārbaudēs, kas veiktas,
reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem. Ne vienmēr tiek atklāts pārkāpums, par ko
tika ziņots, taču pārbaudēs bieži tiek konstatēti citi pārkāpumi,”
informē VAAD Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vadītāja Inga
Aizpura.
Vidēji
reizi četros gados VAAD plānveida pārbaudēs pārbauda katru lauksaimnieku, kurš
kultūrauga audzēšanā izmantot AAL, savukārt situācijās, kad tiek ziņots par
iespējamo AAL kaitējumu apkārtējai videi (nokļūšana blakus teritorijā vai
ūdenstilpnēs, kaitējums augļu vai sakņu dārzam, zālājam, dekoratīvajiem
stādījumiem u.c.), veic operatīvās pārbaudes. Pārbaužu laikā inspektors izvērtē
situāciju kopumā, nepieciešamības gadījumā ņem paraugus, lai tos laboratoriski
testētu uz AAL atliekvielu klātbūtni. Šogad pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” pārbaudīti 86 augu, trīs bišu
un divi zivju paraugi un atliekvielu klātbūtne konstatēta 22 paraugos, kas ir
bijis par pamatu 26 administratīvā pārkāpuma lietu uzsākšanai un soda
piemērošanai par 42 pārkāpumiem.
“Mūsdienās lauksaimniecībā izmanto daudz
dažādu vielu, kuras nepareizi lietojot var sabojāt produkcijas kvalitāti,
piesārņot vidi vai pasliktināt paša lietotāja un tā ģimenes veselības stāvokli.
Lai tas nenotiktu, izvēloties augu slimību un kaitēkļu ierobežošanas metodes,
vienmēr jāseko integrētās augu aizsardzības principiem, jālieto AAL tikai
galējas nepieciešamības gadījumā un precīzi jāievēro norādes tā marķējumā. Ilgtermiņā
tas var samazināt AAL patēriņa daudzumu, atstājot mazāku ietekmi uz vidi,
gruntsūdeņiem, cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī var samazināt izdevumus
kaitīgo organismu ierobežošanai,” norāda VAAD Augu aizsardzības
departamenta direktore Līga Brence.
Pirms
AAL tiek reģistrēts lietošanai Latvijā, eksperti, pamatojoties uz zinātniskiem
pētījumiem, to rūpīgi izvērtē vairākos līmeņos: tiek pārbaudīta un reģistrēta
darbīgā viela Eiropas Savienības līmenī. Tad notiek produkta, kas satur darbīgo
vielu, zonālā izvērtēšana un visbeidzot dalībvalstu eksperti vērtē, vai
produkts atbilst nacionālajām prasībām. Tiek izskatīta virkne dokumentācijas ar
lielu daudzumu zinātniski pamatotu pētījumu par konkrētā AAL ietekmi uz vidi,
cilvēka veselību un pārtikas drošību. Tikai kad visi šie soļi ir veikti, AAL ir
pieejams lietošanai lauksaimniekam.
Ietekme
uz dzīvniekiem (putniem un zīdītājiem)
AAL
var uzņemt ar barību, ūdeni vai patērējot uzturā citus organismus, kas bijuši
kontaktā ar AAL, piemēram, sliekas vai zivis. Veicot riska aprēķinus putniem un
zīdītājiem, tiek novērtēta AAL akūtā un ilgtermiņa ietekme uz izdzīvošanas un
vairošanās spējām. Novērtējumā ņem vērā vielas klātbūtni barībā, ko papildina
ar informāciju par barošanās vietām un barības izvēli attiecīgajā periodā.
Riska aprēķini tiek veikti arī sējai ar kodinātu sēklas materiālu, jo tas var
radīt augstu nevēlamas ietekmes risku putniem un zīdītājiem, kas to patērē
uzturā. Tādēļ svarīga ir kvalitatīva sēklas materiāla iestrāde augsnē, lai
atlikumi nepaliktu atsegti uz augsnes virsmas.
Ietekme
uz ūdenstilpnēm un ūdens organismiem
Ūdens
organismi ir viena no lielākajām ne mērķa organismu grupām. Tiek izvērtēta
ietekme uz zivīm, ūdens bezmugurkaulniekiem, sedimentu (nogulšņu) organismiem,
aļģēm un ūdens augiem. Iesniegtajam AAL lietojumam modelē paredzamās AAL
koncentrācijas ūdens vidē un sedimentos. AAL sastāvā esošajām darbīgajām vielām
novērtē to spēju uzkrāties dzīvajos organismos.
Iegūtās
koncentrācijas salīdzina ar katra organisma akūto un/vai ilgtermiņa atbildes
reakcijas koncentrāciju. Iegūtie rezultāti ir par pamatu drošas lietojuma devas
noteikšanai, ietverot augstu papildus piesardzības līmeni. Ja nepieciešams,
papildus piesardzības līmeni nodrošina nosakot attiecīgus risku mazinošus
lietojuma ierobežojumus (papildus tiem, ko paredz aizsargjoslu likums).
Pārsniedzot lietošanas devas vai neievērojot norādītās ūdens aizsargjoslas,
pastāv risks piesārņot ūdens vidi.
AAL
lietošanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliedz Aizsargjoslu likums.
Lai konkrētā apvidū noskaidrotu, kur tieši atrodas virszemes ūdensobjekts,
jāvadās pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai arī Lauku atbalsta
dienesta (LAD) lauku bloka kartēm, kur ar divām tumšām līnijām (ŪSIK) iezīmēti
virszemes ūdens objekti, gar kuriem obligāti jāievēro aizsargjosla. Jāatceras,
ka LAD kartē nav iezīmēta aizsargjosla gar dīķiem, kas arī jāievēro.
AAL
un mēslošanas līdzekļus aizliegts lietot:
Virszemes
ūdensobjektu aizsargjoslā – ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa),
ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai
piekrastes ūdeņu posms (10 metru platumā);
Mākslīga
ūdensobjekta aizsargjosla, piemēram, dīķa (izņemot tāda, kas kalpo ūdens novadīšanai
no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 ha, aizsargjosla ir
noteikta teritorijas plānojumā (10 metru plata josla no katra krasta);
Bakterioloģiskajās
aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām – ap urbumiem, akām un avotiem, kurus
saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie
ūdens lietotāji. Aizsargjoslu nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta
notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.
Ietekme
uz augsni
Augsne
ir vide, kura tiešā veidā saskaras ar AAL – tur notiek arī AAL sadalīšanās
process un veidojas metabolīti (vielas, kas rodas AAL darbīgās vielas
sadalīšanās rezultātā). Lietojot AAL, tiek ietekmēti arī augsnē dzīvojošie
organismi – sliekas un mikro/makro organismi, kas tiešā veidā nodrošina augsnes
apgādi ar skābekli un veicina slāpekļa sadalīšanos. Riska novērtējumā izvērtē,
kā AAL un augsnē veidojušies metabolīti ietekmē slieku izdzīvošanu un
vairošanās spējas, kā arī AAL darbīgās vielas uzkrāšanās tendences, ja viela
vidē ir noturīga. Pārsniedzot atļautās devas, var samazināties augsnes
organismu populāciju blīvums un var būt kavēta šo populāciju dabiskā
atjaunošanās.
Ietekme
uz augiem
Atsevišķi
AAL, galvenokārt herbicīdi, var atstāt pēcietekmi uz nākamajā gadā tajā pašā
laukā audzējamiem kultūraugiem. Ja konkrētajam herbicīdam šāda īpašība piemīt,
tad tā marķējumā ir sadaļa, kurā atrodama informācija, kurus kultūraugus
nedrīkst sēt vai stādīt attiecīgajā laukā nākamajā vai pat aiznākamajā gadā.
Lietojot
AAL marķējumā norādītajiem kultūraugiem, svarīgi, lai darba šķidrums nenonāk uz
blakus laukos augošajiem kultūraugiem vai blakus esošām dabiskām ekosistēmām.
Novērtējot iespējamos AAL draudus blakuskultūrām, veic riska aprēķinu un
nepieciešamības gadījumā nosakot aizsargjoslas. Būtiski ievērot marķējumā
minētās aizsargjoslas līdz blakus laukam, lai, aizsargājot mērķaugus,
nesamazinātu vai pat neiznīcinātu daļu ražas savā vai kaimiņa blakus esošajā
laukā.
Foto: pixabay.com
