Šķiet, tas, kādus jokus, pārpratumus, sāpēs un vēl nezin kādas atrakcijas spēj izstrādāt liktenis, ir aprakstīts miljonos grāmatu, dzirdēt no tūkstošiem cilvēku mutēm un, galu galā, mēs katrs savā dzīvē esam piedzīvojuši kaut ko tādu, kad gribas teikt, kādēļ – tā?
Varbūt tāpēc tapa šī pasaka – negribu to saukt savādāk. Tam ir daudz iemeslu, kurus sīkāk šeit neiztirzāšu.Reiz dzīvoja divi draugi (sauksim viņus par Andri un Pēteri) – tādi viņi bija daudzus gadus, dzīvoja kaimiņos, dalīja priekus un bēdas, svinēja svētkus un viss bija labi. Tomēr liktenis izspēlēja ļaunu joku – viens no viņiem saslima, smagi, lai gan cerība bija, tomēr tā kļuva arvien niecīgāka, sagādājot sāpes Andra tuvākajiem cilvēkiem. Nebija iespēju vairs arī nodarboties ar savu hobiju – došanos medībās, tādēļ viņš kādam kolēģim – Alfrēdam pārdeva iepriekš iemīļoto bisi.Viss ritēja savu gaitu, un viss noslēdzās kādā dienā, kad Andris beidza šīs pasaules gaitas. Sāpīgi, grūti bija viņam mīļajiem, bet tādas sāpes mums nākas piedzīvot ikvienam, agrāk vai vēlāk tās pierimst, vien saglabājas kaut kur zemapziņā, lai uzpeldētu pašā nepiemērotākajā momentā.Par Andra nāvi skuma arī viņa draugs Pēteris, taču sagadījās, ka nākamā dienā pēc drauga aiziešanas aizsaulē viņam nācās doties noformēt dokumentus kādās medībās, kurās piedalījās viņa medību kolektīvs. Par tālāko sīkumos neieslīgsim, vienkārši pāršķirsim lappuses šajā pasaku grāmatā, līdz tai vietai, kur liktenis kārtējo reizi sagrieza visu kājām gaisā. Jau pieminētajās medībās, precīzāk sakot, tūlīt pēc tām notika nelaimes gadījums. Kas to tagad vairs pateiks – vai tā bija nolaidība, vai kaut kāda sarežģīta augstāku spēku izspēlēta rotaļa, taču bise, kurai mierīgi vajadzēja gulēt futlārī, viena mednieka rokās izšāva. Šis cilvēks bija Alfrēds, kurš savulaik bija iegādājies Andra bisi. Kādēļ lode lidoja tieši tā, nezina neviens, taču tā izdzēsa Pētera dzīvību… Un tad vēl tici, ka likteņa nav… Abi draugi dzīvi beidza ar diennakts starpību, turklāt viena no viņiem ierocis izdzēsa otra dzīvību… Kāpēc tā? Tāda dzīve!!!
