Man kā Tautas partijas pārstāvim un biedram ar biedra kartes numuru Nr.13 droši vien par izveidojušos situāciju vajadzētu pirmkārt runāt ar saviem kolēģiem Rīgā. Varu droši to apsolīt. Neesmu tas, kurš ir gatavs sēdēt un tikai uzklausīt norādījumus. To arī esmu jau pierādījis, un tāpēc jau arī es esmu politikā. Negribu piekrist tiem, kas saka, ka Tautas partijā nav iespējams debatēt, un neviens neuzklausa Tavu viedokli.
Tomēr šo rakstu mani pamudināja uzrakstīt «Zemgales Ziņās» publicētais Jaunā laika deputāta Andra Ķipura viedoklis par politiķu atbildību un iespējām nobalsot par «da jebko». Domāju, man piekritīs ikviens jelgavnieks, ka par «da jebko» pie mums Jelgavas Domē Jaunā laika deputāti arī nobalso.Uzskaitīšu tikai pāris lietas: Pasta sala (Zahārova projekts), īpaša pretimnākšana atsevišķām biedrībām (pēc principa – laikā atnāca pieteikties), lietas ap SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (Vidža izsūtīto rēķinu lieta), dīvainas cenas pasūtījumos (puķu podi un tualetes). Pieļauju, ka ir arī lietas, ar ko Jaunais laiks var lepoties, nu, piemēram, Jelgavas koģenerācijas lieta.Vienkārši runājot, augstākā mērā divkosība jeb arī Jaunā laika princips – neskaties uz maniem darbiem, klausies manos vārdos. Interesanti gan, ko tad jelgavnieki lai domā par politiķiem, kas tādā veidā ir gatavi pieņemt «a da jebkādus» lēmumus. Un ko lai saka par divkošiem politiķiem, kuri publiski vienmēr ir gatavi nākt ar citādu viedokli nekā paši dara?Viens vienīgs princips – NOST AR POLITISKO CINISMU, un šeit es to domāju, nešķirojot politiskās partijas, ticību vai ādas krāsu. Kā no šāda cinisma var izvairīties – veidojot daudzskaitlīgas politiskās partijas. Neviena jaunizveidotā partija nevar būt panaceja.Panaceja var būt tikai un vienīgi daudzskaitlīgas politiskās partijas, kas ar savu skaitlisko sastāvu un kvalitāti var neļaut notikt tādām lietām, kā tas ir noticis gan Latvijā, gan kā tas ir noticis un joprojām notiek Jelgavā.
