Latvijā
joprojām ļaundabīgu audzēju gadījumos mirušo skaits ievērojami pārsniedz no
Covid-19 mirušo skaitu (SPKC dati). Onkoloģija nešaubīgi ir kļuvusi par
veselības aprūpes prioritāti visā pasaulē, un onkoloģisko pacientu īpatsvars
turpina palielināties. Cīņa pret vēzi ir arī Eiropas Komisijas prioritāte.
Patlaban Latvijā top jaunais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā
uzlabošanas plāns no 2022. līdz 2024.gadam, kuru komentēt aicinājām Latvijas
Universitātes Medicīnas fakultātes vadošo pētnieku, Onkoloģijas katedras
vadītāju un asociēto profesoru, valsts galveno onkologu jeb Veselības minstrijas
galveno speciālistu onkoloģijas jomā Jāni Eglīti.
Jānis
Eglītis pastāstīja, ka saistībā ar topošo Onkoloģijas plānu Veselības
ministrijā tika organizētas domnīcas, kur bija pieaicinātas pacientu
organizācijas, speciālisti, profesionālās asociācijas, tāpat ministrijas
pārstāvji. “Pirmo reizi visi varēja izrunāt to sāpi, kas kuram ir, un,
protams, tās vajadzības atšķīrās. Vienas ir tiem, kas nodarbojas ar aktīvo
onkoloģisko pacientu ārstēšanu, citas vajadzības ir ģimenes ārstiem un vēl cits
skatījums uz to visu ir arī pašiem pacientiem. Tika apzināti jautājumi, kas
steidzamības kārtā jārisina, un tie, kas prasīs vairāk laika, kas neiekļausies
trīs gadu plāna projektā. Bija kvalitatīva vajadzību apkopošana,” rezumē
Eglītis.
Viņaprāt,
vissāpīgākais jautājums ir saistībā ar diagnostiku, ar tās pieejamību.
“Ir, piemēram, “zaļais koridors” par aizdomām vai par
pirmreizēju saslimšanu, bet jautājums ir par lielāko daļu pacientu, kuri
atrodas pēcārstēšanas novērošanā, kuriem būtu jāveic izmeklējumi, vai pastāv
aizdomas par slimības atkārtošanos, viņiem piekļūšana izmeklējumiem ir
apgrūtināta. Te ir jautājums par medikamentu pieejamību un to, kā mēs
papildinām šos, neatrisinātos, krājumus gadu no gada, jo tās vajadzības
nesamazināsies, tās tikai pieaugs,” skaidro valsts galvenais onkologs.
Onkoloģijas
plāna prioritātes
Kā
svarīgākās prioritātes profesors Eglītis nosauc funkcionējošu vēža reģistru,
digitālo datu apriti diagnostikā, reāli strādājošas skrīninga programmas,
diagnostikas pieejamību pēcārstēšanas novērošanā un jaunu tehnoloģiju,
medikamentu un izmeklējumu ieviešanu. Šīs pašas prioritātes ir jārisina, lai
Latvija būtu Eiropas līmenī.
Galvenais
onkologs uzskata, ka ļoti būtisks ir reāli funkcionējošs vēža reģistrs, kurā
var izmantot datus analīzei un plānošanai nākotnē, jo līdzšinējais reģistrs
faktiski nedarbojas. “Reģistrs ir absolūta nepieciešamība. Tas pat nav
jautājums, lai mēs būtu Eiropas līmenī. Bez reģistra mēs neesam interesanti
nevienam. Mēs nevaram piedalīties pētījumos, jo nav objektīvu datu no mūsu
populācijas,” skaidro Eglītis.
Tāpat
patlaban ļoti liela problēma ir ar digitālo datu apriti gan diagnostikā, gan
dažādu izrakstu konsīliju un citu slēdzienu veidā. “Vai tā ir e-veselība
vai kāds cits digitālais datu mākonis, datiem būtu jāatrodas vienuviet, kur
medicīnas darbinieki vai ārsti var redzēt, kas ar šo pacientu notiek, kas viņam
ir bijis un kādas ir viņa prognozes, jo, tā kā mums nav šie dati visur
pieejami, diezgan daudz tiek veikti lieki izmeklējumi un arī manipulācijas,
kuras, ja būtu pilnvērtīgas datu bāzes, iespējams, vienu lielu daļu nemaz
nevajadzētu darīt,” secina Jānis Eglītis.
Būtiska
prioritāte ir arī diagnostikas pieejamība pacientiem, kas atrodas pēcārstēšanas
novērošanā, tāpat valsts galvenais onkologs uzsver nepieciešamību pēc jaunu
tehnoloģiju, medikamentu, izmeklējumu ieviešanas. “Ja ir kaut kādi
bioloģiskie parametri, marķieri, mutācijas, kas ir nozīmīgas pie kāda konkrēta
audzēja ārstēšanas, tad tas viss ir samērā raiti jāievieš un jāizmanto. Ja
parādās jaunas diagnostiskās vai ārstniecības tehnoloģijas, arī šeit
nevajadzētu gaidīt gadus, kamēr naudu atrod, bet jau plānveidā paredzēt
līdzekļus jaunu tehnoloģiju un ārstniecības līdzekļu ieviešanai,” skaidro
Jānis Eglītis.
Jābūt
mehānismam līdzekļu investēšanai
Eglītis
lēš, ka Onkoloģijas plānam jābūt gatavam tuvāko divu mēnešu laikā. “Cik
daudz tajā būs no tā visa, kas tika izrunāts domnīcās un apzināts no pacientu
organizāciju viedokļa un profesionāļu viedokļa, to reāli redzēsim tad, kad
plāns jau būs uzlikts uz papīra. Publiskajā apspriešanā varēs vēl veikt kaut
kādas korekcijas, papildināšanas, bet, manuprāt, viens no ierobežojošiem
faktoriem visā būs finanšu resursu pieejamība, ņemot vērā situāciju valstī
pēdējā gada laikā, un, visticamāk, šī situācija vēl kādu laiku turpināsies. Būs
jāizvēlas prioritārie jautājumi, bet medicīna un tai skaitā onkoloģija nepaliks
lētāka, un tas līdzekļu daudzums, kas būs jātērē nākotnē, būs tikai
lielāks,” brīdina Latvijas Onkologu asociācijas prezidents.
Lai
jaunais plāns atbilstu pacientu vajadzībām, realitātei un lai tā būtu nevis
ideju vīzija, bet gan funkcionējošs un saistošs plāns, kas rada vērtību
pacientam, pēc Eglīša domām, jāatrod mehānismi, kā medikamentu kompensācijai
vai arī jaunu tehnoloģiju ieviešanai šī nauda jau tiek iezīmēta savlaicīgi, ka
mēs to varam redzēt jau kaut kādu laiku uz priekšu. “Līdzekļus, kurus
iekļaut medicīnas budžetā, būtu jāmeklē nevis no vēlēšanām uz vēlēšanām, bet te
vajadzētu būt stabilam mehānismam, kā pieaug kompensējamo medikamentu budžets
ne tikai varbūt onkoloģijai, bet arī citām jomām, un kādā veidā tiek
piesaistīti nākamās rindas medikamenti,” uzskata valsts galvenais
onkologs.
Kā
aktuālus plānā paredzamos soļus Eglītis skaidro, ka prostatas vēzim būs
skrīninga programmas uzsākšana, kas būs būtisks solis uz agrīnāku diagnostiku.
Savukārt saistībā ar plaušu vēzi ienāk molekulārā diagnostika, kur nosaka jau
konkrētus ģenētiskus audzēja parametrus un attiecīgi, pateicoties šiem
diagnostikas rezultātiem, varēs piemeklēt terapiju. “Plaušu vēzis arī ir
viena no lielajām lokalizācijām, kur mums ir vairāk nekā tūkstotis pacientu ik
gadu un diemžēl, es domāju, trīs ceturtdaļām no visiem pacientiem ir trešā
ceturtā stadija, un viņu ārstēšanā visbiežāk ir jāpielieto medikamenti, pretējā
gadījumā pirmā gada mirstība ir vairāk nekā 80%,” informē Eglītis.
Aktualitāte
– vēža ģenētisko izmaiņu analīze
Eiropas
Medicīniskās onkoloģijas biedrība (ESMO) ir nākusi klajā ar vadlīnijām nākamās
paaudzes sekvenēšanai (NGS) jeb vēža ģenētisko izmaiņu analīzei. Saistībā ar šo
vadlīniju adaptāciju Latvijā Jānis Eglītis pauž, ka “tas ir noteikti viens
no onkoloģijas attīstības pamatvirzieniem, ka tiek veikta audzēja ģenētiskā
izmeklēšana un tiek meklētas jau konkrētas mutācijas un receptori vai citas
lietas, kas ir raksturīgas konkrētajam audzējam”.
“Turklāt
arī liela daļa no pacientiem, kas ārstējas ar agrīni diagnosticētu vēzi, pēc
tam atgriežas ar slimības atjaunošanos. Šī nākamās paaudzes ģenētiskā
izmeklēšana jeb vēža ģenētisko izmaiņu analīze mums sniegtu papildu informāciju
par to, kurš arī no pirmās stadijas vai agrīni diagnosticēto audzēju pacientu
kopas varētu būt ar potenciāli lielāku risku uz slimības atgriešanos, līdz ar
to mums viņu varbūt vajadzētu biežāk izmeklēt vai veikt specifiskas
izmeklēšanas. Tāpēc nākotnē tas varētu noderēt arī sākotnējās slimības
stadijās,” brīdina Eglītis.
Viņš
skaidro, ka patlaban pilna genoma sekvenēšana ir nozīmīga tiem audzējiem, kas
ir atgriezušies vai jau ir izplatījušies pa daudziem orgāniem vai orgānu
sistēmām, lai piemeklētu konkrētu terapiju, ko varētu dot pacientam, lai
paildzinātu viņa dzīvildzi.
“Pilna
genoma sekvenēšana ir aktuāla bērnu onkoloģijā, un Latvija te ir pilots arī
pasaules līmenī, kur jau notiek pilna ģenētiskā audzēja izmeklēšana. Ja mēs
runājam par pieaugušo onkoloģiju, tad tie ir noteikti 11 – 12 tūkstoši jaunu
gadījumu katru gadu un tas prasa līdzekļus. Ņemot vērā, cik strauji attīstās
biotehnoloģijas, šī izmeklēšana paliek lētāka. Domāju, ka arī konkrētajā plānā
būs paredzēti kādi līdzekļi saistībā ar sekvenēšanas plašāku pielietošanu gan
diagnostikā, gan ārstēšanā,” prognozē profesors Eglītis.
Onkoloģija
nākotnē kļūs vēl aktuālāka
“Ja
nauda budžetā būs un ja budžets būs ar pieaugumu nākotnē, tad mēs varam cerēt
uz plašāku finansiālo atbalstu jaunajiem medikamentiem, bet ja situācija būs kā
līdz šim vai sliktāka, tad jāskata mehānismus, kā iezīmēt to naudu, kas varētu
parādīties medikamentu kompensācijai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un
tamlīdzīgi,” rezumē valsts galvenais onkologs.
Atsaucoties
uz starptautiski veiktām un atzītām prognozēm, Jānis Eglītis ir pārliecināts,
ka onkoloģija nākotnē kļūs vēl aktuālāka. Ņemot vērā epidemoloģisko prognožu
rādītājus, pacientu skaits būtiski pieaugs līdz 2030.gadam, un pamatiemesli tam
ir gan iedzīvotāju novecošanās, gan populācijas pieaugums, kurš varbūt ir mazāk
aktuāls Latvijai, kurai raksturīgāka ir iedzīvotāju novecošanās.
“Mums
jāparedz, ka onkoloģiskie pacienti būs katru gadu padsmit tūkstošu, viņi tiks
ārstēti. Patlaban mums uzskaitē ir ap 80 000 pacientu, nākotnē viņu skaits var
kļūt vēl lielāks. Viņiem būs vajadzīgi regulāri izmeklējumi un ārstēšana, ja
slimība atgriežas vai progresē. Manuprāt, lai vispār varētu onkoloģiju kaut kā
izkustināt, tam būtu jābūt vispārnacionālam projektam,” pārliecināts
valsts galvenais onkologs, domājot, ka kopumā tā nav tikai vienas Veselības
ministrijas, bet gan visas valsts problēma, kas arī risināma nacionālā mērogā
un sadarbībā starp nozarēm.
Jaunu
medikamentu apguvē atpaliekam
Runājot
par tehnoloģijām, jauniem medikamentiem un kompensējamām zālēm, mēs atpaliekam
arī no Lietuvas un Igaunijas. “Man šķiet, salīdzinot ar Lietuvu, mums ir
uz pusi mazāk moderno medikamentu un ar Igauniju arī atšķirība ir būtiska.
Faktiski nemaz nav jāsalīdzinās ar attīstītākajām valstīm Eiropā, bet mēs pat
atpaliekam no kaimiņiem,” rezumē Eglītis.
Saistībā
ar reto vēžu pacientiem ir jautājums, cik daudz arī viņiem ir pieejams
medikamentu, bet Jānis Eglītis cer, ka pamazām šī lieta noregulēsies, ņemot vērā,
ka Eiropas Komisija izvirza rekomendējošu mērķi, ka jābūt akreditētam,
attīstītam vēža centram katrā ES dalībvalstī. Šādos centros nākotnē varētu būt
arī reto audzēju vienības, kam būs pieredze šo audzēju ārstēšanā un arī
pēcārstēšanas novērošanā, bet ļoti retu audzēju gadījumos, kad pieredze ir ļoti
niecīga, varbūt vienalga vajadzēs kooperēties un ārstēt citviet.
Runājot
par izplatītākajiem audzējiem Latvijā, Eglītis uzskaita piecas biežākās
lokalizācijas, kas dod gandrīz 60% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ik gadu.
“Numur viens ir ādas vēzis, kur ir ap pusotru tūkstoti, tad nākamie ir
prostatas, krūts, plaušu un arī resnās un taisnās zarnas vēzis.”
Saistībā
ar jaunām tehnoloģijām un medikamentiem valsts galvenais onkologs skaidro, ka
ģenētiskā diagnostika ir pieejama tikai epizodiski gan plaušu vēža, gan
kolorektālā vēža pacientiem un nedaudz arī krūts vēža pacientiem. “Ar
medikamentu pieejamību samērā apmierinoša situācija ir pacientēm, kam ir krūts
vēzis, bet, protams, vienmēr gribētos ko vairāk. Samērā labi nodrošināti ir
prostatas vēža pacienti, bet, protams, vairāk mēs gribētu plaušu vēža
pacientiem un resnās un taisnās zarnas vēža pacientiem, kas būtu jau bāzēti
tieši uz sekvenēšanas rezultātiem un dažādu marķieru noteikšanu konkrētajā audzējā.”
komentē Jānis Eglītis.
Plašāka
informācija www.onkologi.lv
Foto: arsts.lv
