Lietuvā šajās dienās aktualizējusies diskusija par to, vai lietuviešiem ir juridisks pienākums demonstrēt savu patriotismu, noteiktās dienās izkarot valsts karogus.
Lietuvā šajās dienās aktualizējusies diskusija par to, vai lietuviešiem ir juridisks pienākums demonstrēt savu patriotismu, noteiktās dienās izkarot valsts karogus, vēsta aģentūra LETA.
Pašreizējais likums nosaka, ka karogs jāizkar vismaz 14 nacionālo svētku dienās gadā. Taču desmit gadus pēc Lietuvas atdalīšanās no Maskavas aizvien vairāk iedzīvotāju iebilst pret šo likumu, ko daudzi uzskata par komisku. Lietuvas lielākā laikraksta «Respublika» galvenais redaktors Vīts Tomkus, kuru nevar turēt aizdomās par patriotisma trūkumu, uzskata, ka, piespiežot kādu izkārt karogu, Lietuvas valdība lielā mērā rīkojas tāpat kā padomju režīms. Parlamenta deputāts Gintars Steponavičs apgalvo, ka valsts «nevar uzspiest patriotismu» saviem pilsoņiem, un ir iesniedzis likumprojektu, kas anulē pašreizējo likumu par valsts karogu. Viņš uzskata, ka valstij daudz vairāk derētu labāka informētība par Lietuvas simboliem un iespēja brīvprātīgi izvēlēties. Pat bijušais premjerministrs Ģedimins Vagnoris, kas savulaik pārraudzīja karoga likuma pieņemšanu, iestājas par pašreizējā likuma grozīšanu, raksturojot to kā «ne pārāk veiksmīgu mēģinājumu kopēt vecās tradīcijas».
Kā, atsaucoties uz aģentūru DPA, informē LETA, patlaban valstī risinās debates par karoga lietošanu un šis jautājums tiks izlemts parlamentā acīmredzot tuvāko mēnešu laikā.
Savukārt mūsu valsts Ministru kabinets šonedēļ pieņēmis likuma «Par Latvijas valsts karogu» piemērošanas noteikumus, kas reglamentē karoga izkāršanas vietu, veidu un paņēmienu.
Kā noteikts normatīvajā aktā, ja Latvijas valsts karogu izkar pie ēkas, to visā platumā piestiprina pie karoga kāta, ko ievieto speciālā pie ēkas fasādes piestiprinātā karoga turētājā tā, lai karogs atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes. Ja karogs tiek izvietots uz ielas, laukumā vai pret kādas ēkas fasādi, tas nostiprināms mastā ne zemāk par septiņiem metriem no zemes.
Noteikumos norādīta kārtība, kādā Latvijas valsts karogs paceļams kopā ar citu valstu, starptautisko organizāciju, sabiedrisko organizāciju, pašvaldību, uzņēmumu un citiem karogiem. Noteikts arī karoga sēru noformējums un tā izgatavošana.
Saskaņā ar noteikumiem Latvijas valsts karogu aizliegts pacelt virs un pie ēkām, kurās tiek veikts kapitālais remonts, kuras ir avārijas stāvoklī vai kurām tiek remontēta fasāde. Šis nosacījums neattiecas uz Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu un novadu domju, rajonu un pagastu padomju, Nacionālo bruņoto spēku štāba, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu ēkām, kā arī Rīgas pils Svētā gara torni. Karogs nav paceļams arī citās nepiemērotās vietās un apstākļos.