LLU Lauksaimniecības fakultātes dārzkopības specialitātes absolvente Līga Jankovska un Meža fakultātes studiju programmas «Mežzinātne» trešā kursa students Jānis Vilks kopā pavadījuši jau četrus gadus.
LLU Lauksaimniecības fakultātes dārzkopības specialitātes absolvente Līga Jankovska un Meža fakultātes studiju programmas “Mežzinātne” trešā kursa students Jānis Vilks kopā pavadījuši jau četrus gadus. Abi smaidot teic, ka nozīmīgākajos gada svētkos viņi ir kopā, jo gan dzimšanas dienas oktobrī, gan vārda svētki vasarā sagadījušies vienā laikā.
“Septembrī apritēs četri gadi, kopš esam kopā,” sarunu gandrīz vienlaicīgi sāk Līga un Jānis. 2001. gada vasarā abi kurzemnieki izlēma, ka vēlas studēt dārzkopību, tāpēc satikšanās septembra sākumā prakses laikā Vecauces mācību un pētījumu saimniecībā nebija nejauša.
Paziņas un draugi tikai vasaras saulgriežu laikā pamanot, ka Jānim un Līgai kopīgi svētki svinami. “Pavisam nesen, kad bijām vidusskolas salidojumā, bijušais klasesbiedrs Jānis apsveica ar tuvajiem svētkiem. Viņš attapās tikai, kad atgādināju, ka esmu Līga!” smej Jāņa draudzene un nopietnāk piebilst – lai gan parasti nozīmīgākās svinības risinās Līgo vakarā, svētkos lielāka uzmanība tiekot pievērsta tieši Jānim.
Iepazinās, rakstot prakses atskaiti
Prakses laiks studentiem parasti kalpo ne tikai teorētisku iemaņu apguvei, bet arī lai ciešāk cits citu iepazītu, arī Vecaucē, kad lielākā daļa dārzkopības specialitātes jauno kolēģu pēc prakses sanāca kopā, lai dalītos domās par studiju izvēli. “Laukā bija lietains, vēss un drēgns, bet kopmītnes ēkā siltākā vieta – virtuve, kur iekurta krāsns. Kamēr grupas biedri blakus istabā iestiprinājās un priecājās, es virtuvē rakstīju prakses atskaiti. Man pievienojās arī Jānis, un, palikuši divatā, pamazām sākām runāt, kāpēc atnācām uz Jelgavu, no kurienes esam, apmainījāmies ar telefona numuriem,” stāsta Līga. Pēc tam kopā nākuši no lekcijām Veterinārmedicīnas fakultātes ēkā, kas no pils atrodas divdesmit minūšu gājuma attālumā.
Jānis un Līga atceras, ka pirmajā studiju gadā rudens aizvadīts kopīgās sarunās līdz pat pulksten pieciem sešiem rītā. “Lai gan grūti atcerēties, ko tik ilgi darījām, laiks pagāja nemanot”…
Līgai patīk puķes, Jānim – augļukoki
Runājot par studiju izvēli, Līga teic, ka piedāvātās dārzkopības studijas Lauksaimniecības fakultātē ieinteresējušas, jo ļoti paticis kopt puķes: “Jau kopš bērnības lauku mājās Liepājas pagasta Otaņķu pagastā vācu puķu sēklas, audzēju dēstus un veidoju viengadīgo puķu dobes, kurās nozīmīgu vietu ieņēma dažādu krāsu samtenes, asteres, agerāti un citas puķes. Vēlējos arī izmēģināt dažādus jauninājumus – stādīju krāšņo rīcinu, kura audzēšana tagad vairs nav atļauta tā indīguma dēļ. Tāpēc izlēmu studēt lauksaimniecību un dārzkopību.”
Pēc Jāņa teiktā, dārzkopība ir tēva dzimtas tradīcija – gan puiša krustēvs, gan tēva brālis un vecaistēvs ir dārznieki. Arī Jānim jau no mazām dienām paticis “ņemties” ar augiem – viņš hobija līmenī potē un aco augļu kokus. “Kad biju mazs, kādudien sadomāju izaudzēt upeņķirsi, ķirsim uzacojot upenes pumpuru. Eksperiments, protams, neizdevās,” smaidot stāsta Jānis.
Tomēr pēc pirmā dārzkopības studiju gada sapratis, ka viņam tīkamākas mežu lietas, tapēc mācības turpina Meža fakultātē. Viens no Līgas drauga vaļaspriekiem ir medības. Lielākā trofeja – ragi – iegūti no briežu teļa.
Interesantākais studijās – prakses
No studiju laika Līgai interesantākās šķiet prakses. Viņa uzsver, ka tās organizējamas visai grupai kopā, jo ražošanas prakšu laikā nereti gadoties, ka saimniecības vadītājs liekot ravēt stādījumus, bet ar augu sortimentu un, piemēram, stādu audzētavas darbu neiepazīstinot.
Abi jaunieši atzinīgi vērtē speciālos priekšmetus, bet, viņuprāt, to ir par maz. “Ar specialitāti saistītie studiju priekšmeti būtu jāpiedāvā apgūt jau pirmajā un otrajā kursā, turklāt tos vajadzētu izvērst plašāk, citādi studentam pēc pāris gadu matemātikas, ekonomikas un filosofijas studēšanas var mazināties interese par izvēlēto specialitāti,” teic Jānis. Viņam tīkamākais studiju priekšmets līdz šim bijusi meža taksācija – tās laikā jānovērtē audzes sastāvs, koku vecums un citas meža īpašības. No mācībspēkiem Jāņa interesi visvairāk saistījis Pēteris Skudra un bijušais Meža fakultātes dekāns Leonards Līpiņš – viņi esot saprotoši un uzklausa studentu viedokli.
Līgai labākās atmiņas būšot par atsaucīgo bakalaura darba vadītāju docenti Ievu Žukausku. Ar studentiem labi sapratusies arī daiļdārzkopības pasniedzēja Antra Bērziņa. Lai gan ar dekāni Dainu Kairišu Līgai bijis maz pārrunājams, viņa pārliecināta, ka fakultātes vadītāja ir saprotoša un studentiem pretimnākoša.
Līga šīs vasaras sākumā ieguvusi lauksaimniecības zinātņu bakalaura grādu un prāto, vai pieņemt Salaspils Nacionālā botāniskā dārza darba piedāvājumu, kur jaunās speciālistes pārziņā būtu dekoratīvo graudzāļu kolekcija.
Līgosvētki ar dziesmām un ballēšanos
Par labākajiem svētkiem Līga un Jānis pārliecinoši sauc vasaras saulgriežus – to abiem kopā bijis jau trīs. Līdz šim jautrākās Līgosvētku zaļumballes bijušas Liepājas rajonā, kur ik gadu Otaņķu pagasta centrā danči ugunskura gaismā ilgstot līdz pat rītausmai. “Šajā Līgovakarā kopā ar studiju kolēģiem ap pusnakti kājām mērojām trīsarpus kilometru garo ceļu līdz ballēšanās vietai, ar pašu sacerētām un jau zināmām dziesmām ceļā aplīgojām katru lauku sētu. No rīta ne tikai kurpes bija noputējušas, bet pat apavu zoles padilušas, uz raupjās grīdas gada īsāko nakti aizvadot,” smaida jaunieši. Viņi pārliecināti, ka Jāņos neiztikt bez tradicionālā ķimeņu siera, ugunskura un līgodziesmām, bet vēl pirms svētkiem ar pīlādžu un ozolu zariem un pļavu puķēm pušķojams pagalms un istabas.
Katru gadu ar laivām pa upi
Jau vairāk nekā 25 gadus, pieminot divus Abavas rumbā noslīkušus pazīstamus cilvēkus, tūristu apvienība “Imula” ik pavasari aprīlī rīko laivu braucienus pa krāčaino upi. Jāni šajā pasākumā jau no bērna kājas iesaistījusi ģimene: “Cik sevi atceros, vienmēr esmu dzīvojies pa upēm.” Nu šo tradīciju uztur arī Līga. Viņai atmiņā spilgti palicis pirmais pasākums, kad vakarā abi ar Jāni pie telts sniegā dejojuši, lai nebūtu auksti, bet rīts sagaidīts ar 30 centimetru biezu sniega segu.
Pavasaros tūristu apvienības biedri pa straujajām Abavas krācēm rīko sacensības ar laivām, bet vasaras nogalē – augustā – grupa vienojas kopīgai atpūtai, turklāt katru gadu pasākums risinās citā upē. Šogad ieplānots brauciens pa Bārtas upi, kas tek gar Līgas mājām.
***
Jānis par Līgu:
Līga ir ļoti sievišķīga – viņai patīk puķes, tām nozīmīga vieta atvēlēta kā kopmītnes istabiņā, tā lauku mājas apstādījumos.
Viņas draudzīgumu, šķiet, novērtējuši arī citi, jo ik vakaru pie mums līdz vēlai naktij ciemojas draugi, lai taujātu pēc padoma vai vienkārši parunātos. Arī es, piemēram, studiju darbos, nereti priecājos par viņas izpalīdzīgumu. Līga mani vienmēr sagaida mājās, viens no labākajiem viņas hobijiem ir gatavot ēst, turklāt Līga nereti mēdz eksperimentēt, jo tradicionālais studentu ēdiens – ceptie kartupeļi – jau sen apnicis. Mēģinājumi virtuvē viņai lieliski padodas.
Dažreiz grūtāk saprotamas ir Līgas straujās garastāvokļa maiņas – piemēram, gultā pagriežos ar muguru, bet viņa uzreiz pukojas.
Līga par Jāni:
Jānis ir ļoti gudrs praktiskās lietās – ja nepieciešams, viņš var izgatavot plauktu un veikt citus sadzīviskus darbus, bet īpaši tīkama viņam ir tehnika un medības.
Nereti Jānim agrā rītā piezvana kāds paziņa un ko palūdz, bet viņš, vēl gultā būdams, uzreiz piekrīt izlīdzēt. Tikpat bieži Jānis atbalsta arī manas vēlmes – ja piedāvāju kaut kur aizbraukt, viņš parasti piekrīt.
Jānim raksturīga arī ietiepība – ja ko ieņem galvā, tad to panāks. Teica, ka grib jaunu telefonu vai mašīnu, un piepildīja sacīto.
Liels pārbaudījums bija, kad Jānis gadu strādāja Dānijā, bet tas mūsu attiecības tikai stiprinājis.
