Reformu līgums ir kompromiss neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot ES Konstitūciju.
Reformu līgums ir kompromiss neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot ES Konstitūciju
ES līderi ceturtdien Lisabonā parakstījuši tā saukto Reformu līgumu, kam jāuzlabo lēmumu pieņemšanas process pēc straujās bloka paplašināšanās.
ES līderi cer, ka jauno līgumu, kura saskaņošana prasīja ilgas un smagas sarunas, vairums dalībvalstu ratificēs, nerīkojot referendumus, kas ļaus izvairīties no trieciena, kādu Konstitucionālajam līgumam 2005. gadā sagādāja Francijas un Nīderlandes vēlētāju teiktais “nē”.
Vienīgi Īrijas konstitūcija spiež valdību rīkot referendumu, un premjerministrs Bertijs Aherns jau paziņojis, ka tas varētu notikt nākamā gada martā vai jūnijā.
“Lisabonas līguma” galīgais variants tika saskaņots valstu līderu oktobra sanāksmē Portugāles galvaspilsētā, kur beidzot izdevās pārvarēt Polijas un Itālijas iebildumus.
ES līderi vairāk nekā 250 lapaspušu dokumentu uzskata par ļoti svarīgu, jo bloka darbības normas nav nopietni grozītas kopš 2000. gada, lai gan 2004. gadā tam pievienojās desmit jaunu dalībvalstu, bet šogad – vēl arī Bulgārija un Rumānija.
Līdzīgi noraidītajai konstitūcijai jaunais līgums paredz izveidot ES ārlietu ministra posteni un pastāvīgu prezidenta institūciju, kas aizstātu pašreizējo sistēmu, kurā rotācijas kārtībā prezidentūru uz sešiem mēnešiem uzņemas kāda dalībvalsts. Viens no iespējamajiem kandidātiem uz jaunizveidoto ES prezidenta amatu, kura vārds jau izskanējis publiski, ir bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.
Jaunajam līgumam kā pielikums pievienota arī Eiropas pamattiesību harta, taču Lielbritānija un Polija atteikušās to uzskatīt par saistošu.
Līgums paredz samazināt Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaitu, kā arī ierobežot to lēmumu skaitu, kas jāpieņem ar visu dalībvalstu vienbalsīgu atbalstu.
Atmestas visas norādes uz ES karogu un himnu, bet eiroskeptiķu acīs briesmīgais vārds “konstitūcija” pilnībā izslēgts.
