Daudzveidīgām noskaņām bagāts bija koncerts aizvadītajā sestdienā Sv.Annas baznīcā. No gaišas lūgšanas (V.A.Mocarts) līdz dramatiskam piesātinājumam (J.Reizbergers).
Daudzveidīgām noskaņām bagāts bija koncerts aizvadītajā sestdienā Sv.Annas baznīcā. No gaišas lūgšanas (V.A.Mocarts) līdz dramatiskam piesātinājumam (J.Reizbergers).
Lirisku noskaņu lappusi, kur krietna vieta bija atvēlēta austriešu, vācu mūzikai, vēra Rīgas Doma ērģelniece Larisa Bulava, vijolnieks Jānis Bulavs un čellists Leons Veldre. Smalki trausls veidojās V.A.Mocarta Adagio atskaņojums ar brīnišķīgu vijoles toni (dažbrīd ne tik noturīgu intonācijā, bet to atsvēra arī muzicēšanas kultūra ansamblī ar L.Bulavu). Tik sīku un rūpīgu frāzējumu negadās dzirdēt bieži. Liriski cildeni izskanēja divi Teodora Kirhnera skaņdarbi čellam un ērģelēm L.Veldres sulīgā, piesātinātā čella skanējumā. Marsels Diprē ir visai zīmīga personība 20. gadsimta pirmās puses franču (un ne tikai) mūzikā. Dievinot J.S.Bahu, desmit gadu vecumā sācis spēlēt ērģeles. Viņa skolotāju vidū minami Luijs Vjerns, Šarls Vidors, savukārt kompozīcijas spēju un meistarības apliecinājums – iegūtā Romas prēmija. Ar interesantumu, savdabību, neparastu senā (Ziemassvētku korālis) un mūsdienīgā asprātīgu apvienojumu saistīja M.Diprē kompozīcija “Variācijas par Ziemassvētku tēmu”, kur nosacīti veidojās pat otra tēma 3., 5., 7. variācijā, burtiski kā akordu “ķekari”, elipses. Fantastiska ērģelnieces L.Bulavas meistarība, to visu atklājot. Žēl, ka programmā šis bija vienīgais viņas solopriekšnesums.
Pēdējos gados no bagātīgā vācu romantiskās mūzikas pārstāvja Jozefa Gabriela Reinbergera atstātā mantojuma visvairāk esam varējuši klausīties viņa ērģeļsonātes. Šoreiz vērtējumam tika nodota Svīta vijolei, čellam un ērģelēm (J.Bulavs, L.Veldre, L. Bulava). Opuss, uz kuru dramaturģiski bija virzīta šā koncerta programma. Liriski dramatiskām, vēstījošām noskaņām bagātas pirmā daļa Con moto un otrā daļa Tēma ar variācijām, savukārt melanholiski smalka raisījās svītas trešā daļa. Kur tad vēl Fināls ar pretstatiem – dramatisku, patētisku ērģelēm un lirisku vijolei un čellam. Skaists, saskanīgs sirdī, prātā lolots un mākslinieciski piepildīts visu triju mūziķu sniegums. Finālā ērģeļu skaņas skanēja tik dobji un vareni, kā Sv.Annas baznīcas ērģeles spēlējam nav nācies dzirdēt. J.G.Reindbergs dzīves laikā sevi apliecināja kā ērģelnieks un komponists, bet, kā pats izteicies, pirmkārt, esot skolotājs Minhenes Universitātē.
Parasti Sv.Annas baznīcas zāle piepildīta ar mūziku klausīties gribošiem interesentiem. Vai pēcsvētku laiks vai informācijas līdzekļos izziņotā vētra traucēja apmeklēt koncertu? Žēl, jo saturā un atskaņojumā tik pārliecinošas instrumentālās kamermūzikas programmas Jelgavā neskan bieži.
