Ievērojot valstī izsludināto ārkārtas situāciju un mājsēdi, no 21. oktobra līdz 14. novembrim volejbola sacensībās un treniņu procesā var iesaistīties tikai Latvijas izlašu spēlētāji un profesionālie sportisti, vēsta Latvijas Volejbola federācijas mājaslapa. Atļauto sacensību kalendārā palikuši vien daži augstākā līmeņa turnīri, tostarp Baltijas sieviešu līgas spēles, kas gan arī patlaban Latvijas pusē iepauzētas, taču kuru katru brīdi gatavas atsākties. Uz vīrusa drīzu atkāpšanos cer arī Spīdolas Valsts ģimnāzijas astotklasniece, Latvijas šāgada U16 čempione pludmales volejbolā, šā vecuma valsts izlases dalībniece klasiskajā volejbolā un šosezon arī Daugavpils komandas “miLATss” spēlētāja Līva Ēbere, kas jaunatnes sacensībās joprojām pārstāv arī Jelgavas novada Sporta centru.
– Cik gadu jau nodarbojies ar volejbolu? Kas ieinteresēja, kas pamudināja, un kas šajā spēlē tev patīk? – jautāju jelgavniecei Līvai, kuras acīm redzami mērķtiecīgie “ceļojumi” starp Valgundes Sporta halli, smilšu laukumiem Rīgā un nedēļas nogalēm pavisam citā Latvijas malā epidemioloģiskās situācijas dēļ nu ir uz brīdi iebremzēti.
Ar volejbolu nodarbojos kopš deviņu gadu vecuma. Ieinteresēja un pamudināja tētis. Nu šis hobijs mums ir kopīgs, tētim amatierlīmenī, man – profesionālā. Kas tieši šajā spēlē man patīk visvairāk, konkrēti nepateikšu, tomēr viens ir skaidrs – volejbols mani patiesi aizrauj.
– Kas piesaistīja tieši pludmales volejbolā?
Tas, ka atšķirībā no klasiskā volejbola tas ir vairāk individuāls sporta veids. Tāpat man patīk, ka lielākoties spēles notiek svaigā gaisā, pie jūras, smiltīs un saulē. Ļoti patīk šī vasaras sajūta.
– Aukstajā gadalaikā zāle un “klasika”, bet nu jau ziemā var turpināt treniņus arī smiltīs – cik daudz laika tas viss aizņem, un kā to vispār var paspēt?
Uiiii, treniņi notiek katru dienu, izņemot svētdienas. Vasarā ir tikai “bīčs”, bet, beidzoties vasaras sezonai, trenējos gan pludmales volejbolā, gan klasiskajā. Brīvā laika man praktiski nav, tomēr par to nebēdāju, jo šis sports ir mana sirdslieta. Kad kļūst grūti, es sev atgādinu – ja padošos, vieglāk nepaliks. Paldies vecākiem, kuri ir mans dzinējspēks un atbalsts, bez viņiem nekādi.
– Nupat sporta dzīve šķiet apstājusies, taču Baltijas līga turpinās. Vai tiešām brauc regulāri uz Daugavpili trenēties? Un kā ar “Beach Arena” pašlaik?
Baltijas līga šobrīd arī tiešām diemžēl ir apstājusies. Tikko atgriezos no Latvijas jauniešu volejbola izlases nometnes Kuldīgā. Jā, Daugavpilī trenējos piektdienās un sestdienās, kas ir divi treniņi nedēļā. Skolas brīvlaikā tur atrados nedēļu un darbojos kā izlases dalībniece divas reizes dienā. Diemžēl pludmales volejbolu valstī esošo ierobežojumu dēļ nākas uz laiku iepauzēt.
– Mācības Spīdolas ģimnāzijā jau droši vien arī nav joka lieta. Kādu virzienu esi izvēlējusies? Kurā skolā pirms tam gāji?
Spīdolas Valsts ģimnāzijā mācos vides–meža 8. klasē. Pirms tam gāju Jelgavas 4. sākumskolā Priecājos, ka izvēlējos tieši Spīdolu, tajā jūtos ļoti omulīgi, jo ir gan atsaucīgi un sirsnīgi pedagogi, gan draudzīgi skolasbiedri. Atzīšos, ka neesmu no izcilniecēm – savienot biežos treniņus un sacensības ar mācībām ne vienmēr ir viegli. Tomēr skolas lietām pievēršos ļoti nopietni un vidējo līmeni cenšos noturēt. Arī vides–meža virziens, kurā daudz vietas atvēlēts mācībām par dabu un dabā, man ļoti patīk.
– Skolā ir arī sporta stundas. Kā “zvērinātai volejbolistei” ar citiem sporta veidiem?
Pamatskolā nodarbojos arī ar vieglatlētiku – skrēju, lēcu augstlēkšanu, startēju stafetes komandās. Domāju, ka tas deva labu pamatu arī volejbolam. Sporta stundās – jā, dažreiz varbūt ir mazliet garlaicīgi, taču reti, jo sporta skolotājs Raimonds Liniņš (viņš ir arī viens no maniem volejbola treneriem Jelgavas novada Sporta centrā) stundu prot veidot interesantu visiem.
– Ar jūrmalnieci Beāti Boniju Runci šogad pludmales volejbolā bijāt pārliecinošas U16 Latvijas čempiones. Kā atceries šo vasaru un konkurenci smiltīs, varbūt arī EEVZA turnīru jūlija nogalē Viļņā, kur izcīnījāt zelta medaļas, pieveicot spēcīgāko lietuviešu pāri?
Uh, šī vasara bija karsta gan laikapstākļu ziņā, gan ieguldītā darba dēļ. Pirmssezonā man nomainījās partnere (treniņbiedrene novada Sporta centrā Agnese Grīnberga vairāk pievērsās klasiskajam volejbolam), līdz ar to nācās mazliet spert soli atpakaļ, jo Beāte pludmales volejbolā tādā līmenī nebija darbojusies. Konkurence radās un kļuva spraigāka arī mūsu pieļauto kļūdu dēļ sacensībās. Taču visos posmos izdevās uzvarēt un izcīnījām zeltu arī finālā. EEVZA turnīrs bija liels izaicinājums, jo spēlējām pret gadu vecākām meitenēm. Igauņu volejbolistes mēs zinājām, jo tur piedalījamies turnīrā, bet pret lietuvietēm sparingojušas nebijām. Pirmajā dienā spēlējām labi, otrajā dienā ne tik ļoti, tomēr iekļuvām pusfinālā. Fināla dienā jau atgriezās mūsu spēle. Darbojāmies tā, kā bijām gatavojušās, tomēr spēki bija ļoti līdzīgi un spēle spraiga.
– Trešajā setā līdz 22:20 – tas tiešām ir krietna cīņasspara rādītājs. Vai tev ir kādi iedvesmas avoti starp pieaugušo pludmales volejbolistu līderiem?
Starp sievietēm tās ir kanādietes, brazīlietes, vācietes, starp vīriem – norvēģi, nīderlandieši. Cik iespējams, sekoju pasaules līmeņa turnīriem televīzijā, skatos jūtubē, cenšos ievērot un paņemt kaut ko no viņu spēles.
– Kā gadījās vai notika, ka šosezon esi Daugavpils “miLATss” komandā?
EEVZA turnīrā mani ievēroja “miLATss” trenere Žanna Zanegina, kura piedāvāja iespēju apgūt iemaņas un piedalīties Baltijas volejbola līgas sacensībās. Viņa ir vairākkārt atzīta par labāko jauniešu treneri volejbolā Latvijā, tāpēc nevēlējos šādu iespēju laist garām un, daudz nedomājot, piekritu.
– Kādi ir tavi sportiskie plāni – šai ziemai un nākamajai vasarai?
Plāns ziemā ir ieguldīt maksimāli lielu darbu zālē, gūt pieredzi Baltijas līgā, kā arī pārstāvēt Latviju U16 jauniešu izlases sastāvā. Runājot par pludmales volejbola U16 vecuma grupu, – šis būs tieši mans gads, kurā turpināšu cītīgi darboties, lai sasniegtu mērķus un gūtu labus rezultātus.
