«LLU mūžizglītības piedāvājums» – šāds temats šogad bija izvēlēts tradicionālajai mācību metodiskajai konferencei, kas notika Lauku inženieru fakultātē un pulcēja vairāk nekā divarpus simtu augstskolas mācību spēku.
“LLU mūžizglītības piedāvājums” – šāds temats šogad bija izvēlēts tradicionālajai mācību metodiskajai konferencei, kas notika Lauku inženieru fakultātē (LIF) un pulcēja vairāk nekā divarpus simtu augstskolas mācību spēku.
“Mūžizglītība ir viens no mūsu attīstības stūrakmeņiem, jo dzīve ikvienam prasa paaugstināt profesionālo kvalifikāciju. Turklāt jāņem vērā, ka no vidusskolas nākušo klātienes jeb pilna laika studentu skaits saistībā ar demogrāfisko “bedri” tuvākajos gados samazināsies,” teica mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons. Patlaban LLU Mūžizglītības centrs piedāvā 75 dažādus kursus, no tiem darbojas astoņi, kuros iesaistījušies 165 izglītojamie.
Kā ziņojumā atzina Ekonomikas fakultātes profesore Gaida Kalniņa, patlaban LLU Mūžizglītības centra piedāvājumam pietrūkst agresīvas reklāmas. Lielākā daļa fakultātes pasniedzēju atturas piedalīties mūžizglītības procesā, jo pārlieku noslogoti līdzšinējā darbā. Arī iedzīvotāju maksātspējas līmeņa krišanās mazina vēlēšanos celt kvalifikāciju, papildus mācoties. Pozitīvi, ka bieži par kursiem maksā darba devējs, kas novērtē strādājošo profesionālās izaugsmes nozīmi. Profesore piebilda, ka mūžizglītībā pilsētā vērojama arī konkurence, ko rada Jelgavas Reģionālais pieaugušo izglītības centrs, kā arī plašais kursu piedāvājums netālajā Rīgā.
Konferencē tika apspriesti divpadsmit mācību spēku sagatavotie ziņojumi, kur iztirzāta augstskolu docētāju profesionālā pilnveide Eiropā, tālākizglītības pieprasījums šodienas saspringtā darba tirgus apstākļos, mūžizglītība kā iespēja tuvināt augstskolas studiju procesu ražošanas vajadzībām, kā arī tālmācības jeb estudiju loma tālākizglītībā.
Konferences laikā LIF pirmā stāva foajē bija izlikti stendi ar mācību metodiskajiem materiāliem, ko katedru un institūtu mācību spēki izstrādājuši 2007. gadā. Kā “Ziņām” teica rektors Juris Skujāns, ļoti atzīstami, ka daudzi kolēģi savās izstrādēs piesaistījuši Eiropas Savienības Sociālā (ESF) fonda līdzekļus. Visvairāk konferences dalībnieku balsu – 14 – ieguva Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģiju institūts, kur ar ESF finansējumu bija sagatavoti mācību materiāli par krāšņumaugiem, dārza ainavu veidošanu un citiem tematiem. Tos ar interesi apskatīja arī LIF studenti, kas ieradušies kārtot ziemas sesiju.
