Eiroparlaments nupat nācis klajā ar likumdošanas iniciatīvu, paredzot, ka turpmāk dalībvalstis daudz plašāk varēs piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Tas darīts saistībā ar Eiropas ekonomikas stabilizācijas plānu. Lai stimulētu patēriņu, ES dalībvalstīm tiek rekomendēts samazināt PVN, kas veicinātu ekonomikas atveseļošanos, jaunu darbavietu izveidi un mazinātu ēnu ekonomiku. Kā zināms, Latvijas valdība līdz šim konsekventi rīkojusies pretēji vairumam dalībvalstu – PVN ir paaugstināts. Interesantākās šajā nodokļu epopejā ir Ministru prezidenta Ivara Godmaņa pārsteidzošās metamorfozes. Pirms gada parauglekcijā kādā galvaspilsētas vidusskolā uz jautājumu, kā valdībai rīkoties finanšu krīzes apstākļos, viņš skolēniem pārliecinoši pierādīja – iespēju robežās jāsamazina visi nodokļi, kas kavē ekonomisko aktivitāti. Tostarp arī pārāk lielais PVN. Kad krīze tik tiešām atnāca līdz mūsu mājām, I.Godmanis līdz ar valdību rīkojās pretēji paša iepriekš deklarētajam. Kur meklējama loģika? Ja paaugstinātās nodokļa likmes piespiedusi pieņemt anonīmā Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu grupa, tas nozīmē, ka viņi nonākuši pretrunā ar vairuma ES dalībvalstu ekonomistiem. No nesamērīgi augstiem nodokļiem piebeigtas ekonomikas neko nedabūsi. Interesanti, kādi motīvi vadīja mūsu valdību, kas bija konkrētie eksperti, kuri «izgrieza rokas» un panāca I.Godmaņa viedokļa kardinālu maiņu? Gluži vai sižets sazvērestības teorijai.
