Sakarā ar to, ka vairāki cilvēki no Elejas pagasta vērsušies «Zemgales Ziņās» ar savu neapmierinātību par plūdos izraisītajām sekām, gribam ar avīzes starpniecību paskaidrot reālo situāciju pagastā pēc šā gada 23. un 24. jūnijā notikušās dabas stihijas.
Laikraksta «Zemgales Ziņas» redakcijai
Sakarā ar to, ka vairāki cilvēki no Elejas pagasta vērsušies «Zemgales Ziņās» ar savu neapmierinātību par plūdos izraisītajām sekām, gribam ar avīzes starpniecību paskaidrot reālo situāciju pagastā pēc šā gada 23. un 24. jūnijā notikušās dabas stihijas.
2001. gada 25. jūnijā tika sasaukta Elejas pagasta Padomes ārkārtas sēde, pēc kuras tika izveidota komisija par plūdos izraisīto seku konstatēšanu Elejas pagastā šādā sastāvā:
priekšsēdētāja – dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Ruta Andrejeva;
komisijas locekļi:
1) Elejas pagasta Padomes priekšsēdētāja Indra Buse;
2) pašvaldības uzņēmuma «Komunāldienests» direktors Oskars Kalniņš;
3) SIA «Pašvaldības serviss» direktore Inese Pastuškova;
4) Elejas pagasta Būvvaldes arhitekts Oļģerts Dūda;
5) Lielplatones pagasta izpilddirektors Pāvels Kudlāns;
6) Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vecākais inspektors Vincs Martinaitis;
7) VZD Zemgales reģionālās nodaļas Kadastra daļas vecākā inspektore Antra Pekša.
Komisija 2001. gada 28. jūnijā pārbaudīja un konstatēja plūdos izraisītās sekas Elejas pagastā.
Applūduši bija gan daudzdzīvokļu māju pagrabi, gan privātās mājas, gan dārzi un tīrumi. Secinājums viens – nebijām gatavi šādai dabas stihijai.
Applūšanu veicināja daudzviet aizaugušās un aizbirušās caurtekas, lietusūdeņu iekļūšana kanalizācijas sistēmā, kā arī tas, ka daļai grāvju nav noteces.
Perspektīvā B – PLAN projektā ir paredzēta ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija. Tajā vajadzētu izdarīt papildinājumus – veikt izpēti par lietusūdeņu novadīšanu.
Apmeklējot objektus, redzējām, ka daudzi privātīpašnieki nav izpļāvuši un iztīrījuši savā īpašumā esošos grāvjus un caurtekas. Tas arī kavēja ūdens aizplūšanu.
Tuvākais uzdevums, kas būtu jāveic gan juridiskām, gan fiziskām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas, būves, inženierkomunikācijas vai teritorijas, būtu nepieciešamo diametru caurteku ierīkošana, atklāto novadgrāvju iekārtošana un tīrīšana, jo tas nodrošinātu grunts un virszemes ūdeņu regulāru caurlaidi.
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes daļas vecākais inspektors Vincs Martinaitis skaidro:
«Ciemata teritorijā nav veikta meliorācija, jo valsts plānā izveidot meliorācijas sistēmas bija paredzēts tikai lauksaimniecībā izmantojamai zemei.
Ja kanalizācijas sistēmu atslogo no lietusūdeņiem, tad tā ir spējīga normāli darboties. Lietusūdeņi traucē arī kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas procesam, jo kanalizācijas ūdeņi atšķaidās tik lielā daudzumā, ka attīrošajām baktērijām nepietiek barības un tās aiziet bojā. Līdz ar to attīrīšanas process tiek pārtraukts. Tādēļ arī no tehnoloģijas viedokļa jautājums par lietusūdeņu atvienošanu no kanalizācijas sistēmas ir svarīgs.
Runājot par caurtekām, katrā atsevišķā vietā ir jābūt savam risinājumam. Tā kā lielākais ūdens daudzums plūst pa Lietuvas ielas grāvjiem uz Elejas upīti, caurteku, kas atrodas zem iebrauktuvēm šīs ielas privātmājās, diametrs nedrīkstētu būt mazāks par 50 cm. Lai caurtekas neaizbirtu, jāizbūvē un jānostiprina to abi gali.
Meža prospekta galā caurteka pār Elejas upīti uz ūdensvadu ēku ūdensvada būvniecības laikā (apmēram pirms 30 gadiem) tika iebūvēta kā pagaidu caurteka būvdarbu veikšanai, kuras diametri, augstuma izbūves un pārējie parametri neatbilst tehniskajiem noteikumiem. Pēc būvētāju teiktā, kad ūdensvads tiks pabeigts, to izcels – ieliks citu. Tas nenotika, un caurteka tiek ekspluatēta arī pašreiz, radot sastrēgumu ūdeņu aizvadīšanā pa Elejas upīti.
Elejas ciemata teritorijā būtu jāsarīko caurteku pārbaude, inventarizācija, lai novērtētu pašreizējo stāvokli. Šīs caurules būtu «jāņem uzskaitē». Šā gada 19. jūlijā, piedaloties Ceļu uzturēšanas pārvaldes Jelgavas nodaļas darbiniekiem, tiks veikta inventarizācija un šīs pagasta ielu būves tiks uzņemtas pagasta bilancē.
Elejas pagasta Būvvaldes arhitekts Oļģerts Dūda paskaidro, ka, ceļot atsevišķas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kanalizācijas sistēmā ir ievadīta drenāžas sistēma, kas pēc Būvnormatīviem nav pieļaujams, tāpēc fekālās kanalizācijas sistēma un attīrīšanas ietaises tiek pārslogotas. Kopīgā sistēma darbojas pēc «savienoto trauku» principa, tāpēc zemākajās vietās – pagrabos u.c. ieplūst kanalizācijas ūdeņi.
Arī pagasta attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās. Nepieciešama rekonstrukcija – iekārtu nomaiņa, dūņu lauku sakārtošana, dzelzs konstrukciju nomaiņa ar nerūsējošā tērauda konstrukcijām, ēku remonts utt. Arī kanalizācijas pārsūknēšanas stacijā nepieciešama modernizācija un kapitālais remonts. Jāizbūvē izejošie spiedvadi uz abām pusēm, kas nodrošinātu divu ieslēgtu sūkņu efektīvu darbu un vajadzības gadījumā atvieglotu remonta darbus. Lai šo sistēmu sakārtotu, nepieciešams piesaistīt lielus līdzekļus, diemžēl pašreiz tādu nav.
Tā kā lietusūdeņu novadīšanas sistēma ir vienota, lūdzam visus privātīpašniekus iztīrīt savus grāvjus un caurtekas, jo pietiek ar vienu neiztīrītu posmu, lai ciestu arī tas, kas šo darbu ir padarījis.
Plūdos izraisīto seku konstatēšanas komisijas priekšsēdētāja Ruta Andrejeva
