Jelgavas 1. pamatskolas pedagogu, tehnisko darbinieku un skolēnu vecāku atklātā vēstule – aicinājums Jelgavas deputātiem.
Jelgavas 1. pamatskolas pedagogu, tehnisko darbinieku un skolēnu vecāku atklātā
vēstule – aicinājums Jelgavas deputātiem
Tuvojoties brīdim, kad Jūs sāksiet izlemt mūsu skolas likteni, lūdzam, lai cienījamie deputātu kungi uzklausītu arī 80 skolas darbinieku (51 pedagoga un 29 tehnisko darbinieku) un apmēram 1000 mūsu skolas skolēnu vecāku, pilsētas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju, domas.
Mēs saprotam 4. pamatskolas un Spīdolas ģimnāzijas problēmas, taču mums nav skaidrs, kāpēc tās grib risināt vienīgi uz mūsu rēķina.
Gribam Jums darīt zināmus dažus to variantu sagatavošanas darbu momentus, kas Jums tiks iesniegti izskatīšanai tuvākajā Domes sēdē, un lūdzam Jūs pārdomāt tos, pirms pieņemsiet lēmumu.
1. Kāpēc pilsētas izglītības attīstības koncepcijā, kas bija apstiprināta ar 1998. gada 9. aprīļa Domes lēmumu 7/8, nebija atspoguļotas mazākumtautību skolas un nebija nekāda pilsētas skolu reorganizācijas plāna? 4. pamatskolas un Spīdolas skolas problēmas taču bija darba kārtībā jau tad. Kāpēc toreizējais pilsētas Izglītības un kultūras departamenta direktors Gunārs Kurloviča kungs un Skolu valdes atbildīgā darbiniece Gunta Auzas kundze tajā laikā nenodarbojās ar šo jautājumu stratēģisko plānošanu un problēmu risināšanu?
2. Kāpēc no skolu direktoriem un Izglītības pārvaldes darbiniekiem izveidotās darba grupas trīs sēžu laikā, neņemot vērā G.Kurloviča kunga un G.Auzas kundzes apgalvojumu, tika izskatīts tikai viens variants – 1. pamatskolas slēgšana? Kāpēc darba grupas četru sēžu laikā tajās ne reizi nepiedalījās Spīdolas skolas direktore (turklāt jautājums par šīs skolas problēmām tika aktualizēts tikai pēdējā, ceturtajā, sēdē)?
3. Kāpēc Izglītības pārvaldes darbinieki jau pašā sākumā nepiedāvāja skolu direktoriem vairākus variantus un tie parādījās tikai pēdējās sēdēs? Rodas iespaids, ka varianti bija neplānoti un izvirzīti atkarībā no situācijas, kas lieku reizi apstiprina 1. punktā teikto? Un galvenais, visi G.Auzas kundzes piedāvātie varianti tikuši virzīti uz 1. pamatskolas kā vecākās krievu skolas pilsētā likvidāciju, oficiāli formulējot šo faktu kā «optimizāciju» un «reorganizāciju».
4. Kāpēc nevienam no G.Auzas kundzes piedāvātajiem variantiem nebija tehniski ekonomiska pamatojuma (tai skaitā arī par nepieciešamajiem remontu darbiem, izdevumiem, saistītiem ar skolu pārvietošanos utt.). Vienīgi vispārīgi statistikas dati par dzimstību pilsētā un norādi uz izdevumiem, kas nepieciešami viena skolēnu izglītošanai vienā vai otrā skolā? Turklāt ir rādītāji, kas ņemti no vecajiem padomju laika normatīviem. Informācija tiek pasniegta tendenciozi.
5. Kāpēc darba grupas pēdējā sēdē skolēnu vecāku klātbūtnē G.Auzas kundze neiepazīstināja klātesošos ar faktu, ka 81 procents klašu ar latviešu mācībvalodu bērnu vecāku vēlas, lai viņu bērni turpinātu mācības krievu skolā, lai saglabātu savu nacionālo identitāti, un nevēlas savu bērnu piespiedu asimilāciju?
6. Kāpēc tajā pašā pēdējā sēdē G.Auzas kundze neiepazīstināja klātesošos ar sanitārās inspekcijas aktiem, kur norādīts par mācību procesa neiespējamību ēkās, kas piedāvātas mūsu skolas bērniem?
7. Kāpēc G.Auzas kundze nerunā par to, ka Vispārējās izglītības likuma 30. panta 1. punktā ir teikts: «Pamatizglītības programmas tiek īstenotas deviņu gadu laikā». Tāpēc nav saprotams, kāpēc deviņgadīgo akreditēto 1. pamatskolu Jelgavas ierēdņi grib pārtaisīt par sešgadīgo skolu? Sešgadīgo skolu Latvijas likumos nekur nav un nav nekur Latvijā. Tikai mūsu pilsētā?! Tas ir tiešs Latvijas Republikas likumu pārkāpums.
Sakarā ar minēto Jelgavas 1. pamatskolas bērnu vecāki un darbinieki pieprasa:
1) saglabāt deviņgadīgās skolas juridisko statusu 1. pamatskolai – vecākajai krievu skolai pilsētā;
2) mainīties ēkām ar Jelgavas 4. pamatskolu (ar bijušo partijas komitejas ēku);
3) izdalīt līdzekļus nepieciešamajam remontam minētajā ēkā, uzlabot tās sanitāro situāciju (tādā līmenī, kādā mēs nododam savu skolas ēku), iekārtot tur nepieciešamos informātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas kabinetus (vasaras laikā to var izdarīt);
4) saglabāt visus nepieciešamos materiālos līdzekļus normālam mācību darbam Jelgavas 1. pamatskolai.
Ar cieņu, 1. pamatskolas skolēnu, vecāku, pedagoģiskais un tehniskais kolektīvs
P.S. 12. maijā «Zemgales Ziņās» ievietotā raksta «Gunārs Kurlovičs: skolu likvidēt nav plānots» atspēkošanai.
1. Piketa laikā skolēnu vecāki prasīja saglabāt skolas juridisko statusu, nevis «atstāt 1. pamatskolu līdzšinējā ēkā», kā to apgalvo raksta autore A.Oša, jo viņi saprot 4. pamatskolas problēmas un neiebilst apmainīties ēkām.
2. Uz G.Kurloviča kunga teikto par to, ka citās mazākumtautības skolās skolēnu skaits nesamazinās un tas ļauj domāt par skolas darba kvalitāti, mēs atbildam:
1999./2000. un 2000./2001. mācību gadā vērojama skolēnu skaita samazināšanās: 1. pamatskolā – par 9%, 2. pamatskolā – par 7%, 5. vidusskolā – par 3%. Kā redzams, skolēnu skaits samazinās visās krievu skolās. Atšķirība starp 1. pamatskolu un 5. vidusskolu ir tādēļ, ka 4. klašu skolēni, kas tika uzņemti 1996. gadā no 1. sākumskolas, aizgāja uz 5. vidusskolu pēc dzīvesvietas. Nav bijušā pilsētas Izglītības un kultūras departamenta direktora amata cienīgi nepārzināt situāciju mazākumtautību skolās;
kā bijušais Izglītības un kultūras departamenta direktors G.Kurlovičs var nepamatoti spriest par skolas darba kvalitāti, ja, būdams savā amatā, viņš skolu apmeklējis tikai vienu reizi augustā skolas pieņemšanas laikā (pusstundu), nekad nav sarunājies ne ar vienu skolotāju, pat ar skolas administrāciju, nav iepazinies ar skolas mācību un audzināšanas darba saturu.
