Vakar no rīta Latvijā bez elektrības bija ap 50 000 klientu. Stiprā vēja dēļ visvairāk cietuši elektrotīkli valsts rietumos un dienvidos, pilnībā elektroenerģijas piegāde bija pārtraukta Kuldīgā, Valdemārpilī, Talsos.
Vakar no rīta Latvijā bez elektrības bija ap 50 000 klientu. Stiprā vēja dēļ visvairāk cietuši elektrotīkli valsts rietumos un dienvidos, pilnībā elektroenerģijas piegāde bija pārtraukta Kuldīgā, Valdemārpilī, Talsos. Ap pusdienlaiku, kā informēja “Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis, bez elektroenerģijas bijuši apmēram 20 000 lietotāju, no tiem dienvidu reģionā – vairāk nekā 6300.
A.Siksnis norāda uz sprieguma traucējumiem Līvbērzes, Zaļenieku, Vilces, Vircavas, Sidrabenes pagastos, Ozolnieku un Valgundes novadā. “Latvenergo” Sadales tīklu Dienvidu reģiona Ekspluatācijas daļas Jelgavas nodaļā pastāstīja, ka elektropiegāde traucēta arī Kalnciemā, Elejā, Svētē. Lieli vēja postījumi bijuši Garozas mežos.
Turpina strādāt zemsprieguma līnijās
Jelgavā un rajonā konstatēti 14 bojājumu augstsprieguma līniju posmos. Ja nebūs jaunu postījumu, tos solīja novērst jau vakar, bet šodien varēs turpināt elektroenerģijas piegādes atjaunošanu zemsprieguma tīklos.
Bojājumu novēršanai energouzņēmums piesaistījis arī apakšuzņēmējus. Jelgavas nodaļā vakar strādāja desmit elektromontieru brigādes. “Latvenergo” aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību un netuvoties elektrības līnijām un citām elektroietaisēm, kas var būt bojātas vētras laikā.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un policijas pārstāvji, kā arī lasītāji “Ziņām” pauduši, ka šajās dienās praktiski nav bijis iespējams sazināties pa “Latvenergo” Klientu centra tālruņiem, tie visu laiku bijuši aizņemti. Tāpēc ne viens vien gan no atbildīgajiem dienestiem, gan klienti devušies uz uzņēmuma Ekspluatācijas daļas Jelgavas nodaļu. Klientu un atbildīgie dienesti sazināšanās iespējas vērtē kritiski – kā nepieņemamas.
A.Siksnis to, ka uzņēmumam nav iespējams piezvanīt daudzo bojājumu dēļ, atzīst par likumsakarīgu. Tāpēc vien, ka valstī reizes trīs gadā uznāk vētra, pakalpojumu sniedzējs līdz bezizmēram nepalielināšot operatoru štatus. Taču, lai “organisms strādātu, vēl meklējam optimālo risinājumu,” pauda A.Siksnis.
Kāds klients “Ziņām” vakar atzina, ka pirms uzņēmuma reorganizācijas, kad katrā rajonā bija savs dispečerdienests, tāds “bardaks” netika novērots. Tā iet, kad bez nopietniem aprēķiniem ievieš jauninājumus – visi vecie tilti nodedzināti, bet jaunajam veidojumam trūkst dzīvotspējas, secināja klients. Savukārt lauksaimnieki pauduši, ka daļa bojājumu notikusi tāpēc, ka uzņēmums gādājis, lai līnijas laikus attīrītu no kokiem.
Glābēji likvidē postījumu sekas
Dažu stundu laikā svētdienas vakarā Jelgavas ugunsdzēsēji deviņas reizes steiguši likvidēt vētras sekas. Pārsvarā gadījumu bija jāsazāģē koki, kas pārkrituši braucamajai daļai, bet Valsts policijas ēkai daļēji norauts ruberoīda gabals.
“Četri koki bija nokrituši pilsētā, turklāt uz ielām ar “dzīvu” satiksmi, piemēram, Rūpniecības un Raiņa ielā. Arī rajonā vētra nolauza četrus kokus. Tas ir daudz. Par laimi, būtiskāku postījumu nav – vismaz neviens nav vērsies pie mums pēc palīdzības,” atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis.
Galvassāpes ugunsdzēsējiem sagādājuši neskaitāmie iedzīvotāju zvani par elektrības piegādes traucējumiem. Lai kā dispečere centusies zvanītājus savienot ar “Latvenergo” dienestu, tas nav izdevies – telefons tur nepārtraukti bijis aizņemts. “Gala rezultāts – iedzīvotāji neapmierināti, arī mēs uztraucamies, ka nav iespējams palīdzēt. Šo jautājumu nepieciešams sakārtot, tuvākajās dienās to arī plānoju darīt,” piebilst A.Feldmanis.
Jelgavas pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciālisti turpina apzināt vētras nodarītos postījumus. Vakar līdz pusdienlaikam aģentūras darbinieki bija konstatējuši, ka spēcīgās vēja brāzmas pilsētas centrā nogāzušas desmit koku un divas ceļazīmes. Cietis arī luksofors Loka maģistrālē.
Mežos iespējama mizgraužu savairošanās
Kā “Ziņām” stāsta akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, vētras nodarīto postu Zemgales mežos pilnībā varēs aplēst tikai līdz pavasarim. “2005. gada janvāra lielais vējš valstī izgāza miljoniem kubikmetru koksnes, pēc šīs nedēļas nogales kritušie koki vērtējami tikai tūkstošos kubikmetru,” atzīst T.Kotovičs. Vētra nav bijusi ārkārtēja, koksne daudz nav cietusi, bet pavasarī iespējama mizgraužu masveida savairošanās vietās, kur mežos vēl būs palikušas kritalas. Pēc viņa teiktā, Latvijai raksturīgi ziemeļrietumu vēji, tādi bijuši arī šoreiz, un šādām brāzmām mūsu koki pielāgojušies. Pirms diviem gadiem vētra iegriezās no dienvidrietumiem, tāpēc posts bija lielāks. “Meži ir stabili, iekšzemē koki krituši tikai atsevišķās vietās, kur manīja brāzmas,” saka T.Kotovičs, piebilstot, ka vairāk cietušas Garozas iecirkņa audzes.
