Pēdējā laikā daudz tiek runāts par eiro vājumu un tā negatīvo ietekmi uz to Latvijas eksportētājfirmu ienākumiem, kuras saņem eiro par pakalpojumiem un precēm.
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par eiro vājumu un tā negatīvo ietekmi uz to Latvijas eksportētājfirmu ienākumiem, kuras saņem eiro par pakalpojumiem un precēm. Nenoliedzami, valūtu kursi svārstās un turpinās svārstīties – arī pret latu. Tiesa gan, pateicoties lata piesaistei SDR grozam*, valūtu svārstības Latvijā ir mazākas nekā kaimiņvalstīs.
Šogad eiro kurss pret Lietuvas litu ir krities par 13,9%, bet pret Latvijas latu – tikai par 9,1%. Igaunijas krona ir piesaistīta Vācijas markai, un tās kurss pret eiro ir nemainīgs. Savukārt ASV dolāra kurss pret Igaunijas kronu ir cēlies par 16,1%, bet dolāra kāpums pret latu šogad ir tikai 6,7%. Tā kā Latvijas firmas norēķinos izmanto gan eiro, gan ASV dolāru, lata piesaiste SDR samazina svārstības pret abām šīm nozīmīgajām valūtām.
Tomēr jebkuras valūtu svārstības var radīt arī svārstības firmu ieņēmumos. Lai uzņēmumiem nebūtu jācieš no neskaidrības par saviem ienākumiem valūtu kursu svārstību dēļ, tie varētu izmantot valūtas nākotnes (forward) darījumus, ko jau kādu laiku piedāvā vairākas Latvijas bankas. Nākotnes darījumu būtību vislabāk var izskaidrot, izmantojot nelielu piemēru.
Situācijas apraksts
Firmas A un B eksportē kokmateriālus uz Eiropas Savienību, saņemot no pircējiem eiro. Visi izdevumi (algas, nodokļi) ir latos. Firmas 2000. gada martā ir noslēgušas lūgumus par kokmateriālu pārdošanu, sešos mēnešos par piegādāto produkciju paredzot saņemt 20 milj.eiro (10 milj. katru ceturksni). Firmas uztrauc eiro kursa svārstības, un tās baidās, ka eiro vērtība varētu turpināt kristies, samazinot firmas ieņēmumus latos.
Risinājuma varianti
Firmas A finansu direktors ar firmu apkalpojošo banku noslēdz nākotnes darījumu līgumu, respektīvi, firma jau konvertē savus nākotnes ienākumus, lai nodrošinātu zināmu peļņas daudzumu latos. 2000. gada 13. martā tā veica šādus darījumus ar banku.
1. Pārdeva 10 miljonu eiro par 5,716 miljoniem latu (kurss = 0,5716*), norēķinu diena – 13.06.2000.
2. Pārdeva 10 miljonu eiro par 5,674 miljoniem latu (kurss = 0,5674*), norēķinu diena – 13.09.2000.
(* Nākotnes darījumos valūtas kursi nedaudz atšķiras no darījuma veikšanas dienas (13. martā – 0,5754) kursa, jo banka tos aprēķina, ņemot vērā eiro un lata procentu likmju starpību līdz norēķinu dienai.)
Ar šiem darījumiem firma nodrošināja sev 11,390 miljonu latu ienākumus neatkarīgi no eiro kursa svārstībām.
Firma B neveica tādus darījumus, un tās ienākumi bija šādi.
1. 13.06.2000. tā pārdeva 10 miljonu eiro par 5,740 miljoniem latu (pēc tās dienas kursa 0,5740).
2. 13.09.2000. tā pārdeva 10 miljonu eiro par 5,340 miljoniem latu (pēc šīs dienas kursa 0,5340).
Bez nākotnes darījumiem firmas B ienākumi bija 11,080 miljonu latu.
Secinājums
Firmas A ienākumi bija par 310 tūkst.latu lielāki nekā firmas B.
Kā jūs ievērojāt, firma B 13.06.2000. saņēma lielāku summu nekā konkurents, kas bija noslēdzis nākotnes darījumu, jo eiro kurss bija cēlies. Taču kopumā firma B, riskējot ar valūtas kursa svārstībām, nonāca zaudētājos. Ražotāju un nefinansiālu pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu mērķim vajadzētu pelnīt nevis no spekulācijām ar valūtu kursu svārstībām, bet no preču un pakalpojumu pārdošanas, samazinot finansu riskus un radot prognozējamu naudas plūsmu. Spekulatīvus valūtu maiņas darījumus labāk atstāt banku ziņā.
Lai lietderīgi izmantotu nākotnes darījumus, ka firmai ir jāprot prognozēt savu naudas plūsmu. Citādi tā var nākotnes darījumā pārdot vairāk vai mazāk ārvalstu valūtas, nekā tā nopelnīs.
Ir arī citi veidi, kā uzņēmumiem pārvaldīt savas valūtu pozīcijas. Viens no tiem ir opcija. Ja firma uzskata, ka eiro kurss līdz norēķinu brīdim varētu celties, bet negribētu ciest, ja tomēr eiro kurss vēl turpinātu krist, tad firma varētu nopirkt eiro put opcijas, kas ļautu tai gūt papildu ienākumus no iespējama eiro kāpuma, bet arī garantētu minimālus ienākumus latos, ja eiro vājums turpinātos. Bet opciju mehānisms tomēr ir sarežģītāks par nākotnes darījumiem. Opcijas arī ir dārgākas, jo par tām jāmaksā prēmijas. Turklāt opciju tirgus Latvijā ir daudz mazāk attīstīts.
Ir skaidrs, ASV dolāra un eiro kursi turpinās svārstīties. Savukārt Latvijas bankas jau labu laiku piedāvā saviem korporatīvajiem klientiem (uzņēmumiem) vairākus finansu produktus, kas tām ļauj izvairīties no kursu svārstību negatīvajām sekām. Tāpēc Latvijas Banka iesaka uzņēmumiem izmantot banku piedāvātās iespējas un kopā ar tām izveidot attiecīgas valūtu stratēģijas.
* Attīstītāko valstu valūtas grozs.
