Kā var iemācīties muzicēt, ja skolotājs nevis liek sākt ar gammām, bet vienkārši iesaka spēlēt to, kas ienāk prātā? Kāds koncerts gan te varētu iznākt – jūs jautāsiet.
Kā var iemācīties muzicēt, ja skolotājs nevis liek sākt ar gammām, bet vienkārši iesaka spēlēt to, kas ienāk prātā? Kāds koncerts gan te varētu iznākt – jūs jautāsiet. Atbildi uz to sniegs britu mūzikas pedagogu organizācijas “Community Music Wales” meistarklašu nedēļas noslēgumkoncerts šodien pulksten 17 Vaivaru rehabilitācijas centrā Jūrmalā. Kopā ar vēl septiņiem Latvijas pedagogiem meistarklasēs piedalās jelgavniece Gundega Dūda-Tooma.
“Man tas visvairāk atgādina filmu “Gluži kā debesīs” – par diriģentu, kas pēc aktīvas koncertdzīves apmeties nomaļā ciemā. Arī tur ir cilvēki, kas gatavi muzicēt, taču… ar dažādā mērā izteiktām spējām, un izšķirošā loma kolektīva izveidē, protams, ir ne profesionāli muzikāliem kritērijiem, bet tam, kā veidojas diriģenta un ļaužu cilvēciskās attiecības,” stāsta Jelgavas Sv.Vienības draudzes ērģelniece un kora vadītāja Gundega, kad, Jāņa baznīcā uz grīdas apsēdušies, pētām pierakstus, ko viņa šonedēļ veikusi Vaivaru pamatskolā velsiešu pedagogu vadītā mūzikas meistardarbnīcā “Kopā/Together”, kur organizācijas “Community Music Wales” (CMW) pārstāvji rāda, kā viņi māca radīt un atskaņot mūziku.
CMW un tās apakšorganizāciju darbības spektrs Velsā ir ārkārtīgi plašs: no līdzekļu piesaistes mūzikas privātskolotāju algošanai visiem, kas vēlas mācīties, mūzikas instrumentu un mēģinājumu telpu pieejamības veicināšanas, brīvdabas koncertiem, kur mūziķiem var pievienoties ikviens garāmgājējs, līdz velsiešu valodā skandētas populārās mūzikas atbalstam, palīdzot jaunajām grupām izdot pirmos ierakstus, doties pirmajās koncertturnejās un iekarot vietu apritē.
Uz Latviju trīs velsieši, cilvēki ar pieredzi dažādās mūzikas industrijas jomās, atveduši to savas darbības virzienu, kam visciešākā saistība ar organizācijas nosaukumu. Gundega stāsta, ka nodarbībās skolotāji mēģinājuši arī rast latvisku ekvivalentu jēdzienam “community music”, kurā iekodēta vēlme muzikālai izteiksmei atbrīvot ikvienu neatkarīgi no sociālās, etniskās, ģeogrāfiskās vai kādas citas piederības, arī neatkarīgi no tā, kā citi vai cilvēks pats ieradis vērtēt savu muzikālo apdāvinātību (te prātā nāk kas arī Latvijā jau dzirdēts, bijušās kolēģes Jelgavas 4. vidusskolas absolventes stāstītais, ka “iemācīt dziedāt var visus” – tas esot skolas direktora Agra Celma moto) – izmantot skaņu mākslu sabiedrības integrēšanai.
Gundega un vēl septiņi Latvijas pedagogi kopā ar trim viesu mūziķiem un 22 jauniešiem vecumā no 13 līdz 21 gadam (tai skaitā astoņiem ar īpašām vajadzībām) izkopj muzicēšanas, improvizācijas un skaņdarbu radīšanas prasmes, izmantojot ritmisko mūziku, roku, hiphopu, džeza improvizācijas. Un, kā uzsver mana sarunas biedre, pamatprincipi ir absolūta atvērtība jebkuram interesentam, kā arī – neko nepateikt priekšā, nelikt, piemēram, sākt vingrināties kādas melodijas atskaņošanā, bet, kas un kā skanēs, – to visu atstāt pašu muzicēt kāro jauniešu grupas ziņā. Piemēram, kā varētu ritēt darbs ar audzēkņiem, kalpo nodarbība meistarklašu sākumā, kad pedagogiem bija jāsēžas pie tiem mūzikas instrumentiem, ko viņi nekad nav spēlējuši vai prot vājāk nekā citus. Gundegai tika elektriskā ģitāra, un… nedaudzās minūtēs esot izdevies nonākt līdz nošu virknējumam – no kopmuzicētāju viedokļa, labskanīgam. Adrians Kukuvass pēc pārdomu brīža atzinis, ka samērā nepārliecināts varētu justies pie bungām. “Tā viņš arī izskatījās. “Gundega, iedod Adrianam ritmu,” velsiešu skolotāja Esilta aicināja. Un tas, ko es uzbungoju, sāka ritināt grupas saspēles pavedienu.”
Jātic, ka noslēgumkoncertā iesaistīties aicināta varētu būt arī publika. Ja tikai pietiks instrumentu.
***
“Community Music Wales”
Organizācijas darbība balstīta mūzikas piekļuves nodrošināšanā jauniem cilvēkiem. Mūzika, viņuprāt, ir skaņuceliņš, kas virza cilvēku dzīves. Tā var būt izglītojoša, informatīva, enerģētiska, spēj dot pārliecību un pilnveidot cilvēku. Bet mūzikai jābūt tādai, kas patīk cilvēkiem. Mūzikas veidošana ir visas “Community Music Wales” (CMW) darbības pamatā. CMW piedāvā sadarboties ar apmācītiem un pieredzējušiem pasniedzējiem, kas strādā ar kopienām, nodrošina piekļuvi mūzikas instrumentiem un aprīkojumam, sniedz padomus un atbalsta cilvēku vēlmi rakstīt, spēlēt, ieskaņot pašiem savu mūziku un arī uzstāties. CMW ir valsts finansēta bezpeļņas organizācija, kas strādā ar dažādām kopienām Velsā, īpaši akcentējot sadarbību ar jauniešiem, kā arī bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. 2006. gada rudenī, kad Velsas Nacionālais parlaments rīkoja Velsas dienas Latvijā, CMW pārstāvji apmeklēja Latviju, lai pārrunātu sadarbības iespējas ar mūzikas pedagogiem. CMW ir profesionālu pedagogu komanda, kas Velsā māca mūziku kopienu programmās jauniešiem un bērniem no izstumtām un neiekļautām sabiedrības grupām. CMW ir pieredzējusi strādāt ar daudzu valstu jauniešiem un pedagogiem, jo viņu darbības virzieni ietver ne tikai darbu un kopienu programmu apmācību Velsā, bet arī Eiropā, Izraēlā, Austrālijā, Kolumbijā un citur. Latvijā viesojas trīs pedagogu grupa CMW vadītāja Saimona Dansija vadībā.
