Klusa nakts… tā var teikt par trim pēdējām dienām pirms Ziemassvētkiem.
Klusa nakts… tā var teikt par trim pēdējām dienām pirms Ziemassvētkiem.
22. decembris. Pulcējas represētie, lai pie svecīšu liesmām eglītē sasildītu sirdis, kuras izsaldējis skarbais Sibīrijas ziemelis. Mums laimējās atgriezties un tagad sirmām galvām, trīcošām rokām, bet joprojām kvēlojošām sirdīm tēvzemes labā, ar aplausiem varam pateikties saviem sponsoriem – Jelgavas rajona Padomes vadītājai Savickas kundzei, Joahimam Zīgeristam un vienmēr mūsu pasākumos neiztrūkstošajam atbalstītājam Stroda kungam. Vēlreiz paldies visiem, kam rūp mūsu liktenis un labklājība.
23. decembris. Sarmotā dienā grupa Daugavas Vanagu kopā ar represētajiem brauc smelties spēku no tiem mūsu vienaudžiem, kas Otrajā pasaules karā atdeva savas dzīvības, lai pasargātu mūs no Baigā gada šausmu darbu atkārtojuma, bet neatkārtojās Pirmā pasaules kara notikumi. Mūsu zēnus samala drausmīgā kara mašīna. Nu esam pie viņiem, lai godinātu, mācītos izturību un dzimtenes mīlestību. Rumbu mājas… Kauju vietā viss tika nopostīts, vieta gāja no rokas rokā. Tur esot vairāk ložu un asiņu nekā zemes. Uz sniegiem klāta akmens gulst sārti ziedi, tie deg kā toreiz izlietās asinis, tik sniegs toreiz granātu sprādzienos bija nokvēpis melns. Kā toreizējās leģionāra dzīvības deg sveču liesmas. Esam kauto dvēseļu dārzā. Baltais sniegs gādīgi sasedzis karavīrus. Viņu varonībai atstājam dziesmu, dažu asaru un mūžīgu mīlestību.
Lestenes baznīca grauta un postīta, tika pārvērsta par graudu kalti. Tagad daļēji atjaunota. Notiek Ziemassvētku aizlūgums. Toreiz to neizdevās noturēt, sākās kauju viesuļi. Patumšajā baznīcā, kuras mūri joprojām apkvēpuši, daudzi logi aizsegti dēļiem, un aukstumā no dziedātāju un dievlūdzēju mutēm izplūstošā elpa veido it kā veido karotāju tēlus, kas ir kopā ar mums. Izskan “Klusa nakts, svēta nakts”. Pēc tam pulcējamies Džūkstes Padomes ēkā.
24. decembris. Joahima Zīgerista celtajā kapelā Ziemassvētku dievkalpojums, to notur mācītājs Ratnieks. Dvēseli saviļņojošs mirklis, atceroties tik senus un vienmēr jaunus notikumus par bērniņa dzimšanu kūtī. Tur kūts mūros iedzimusi baznīca, simbolizējot atdzimšanu, Kristus pielūgšanu un viņa mīlestību. Tādu mīlestību izrāda arī saimnieks, pamielojot sabraukušos un vēlāk apdāvinot ar mīkstām dūnu segām, kas sildīs saltajās naktīs.
Paldies viesiem, kas palīdzēja izbaudīt Ziemassvētkus!
