Šī doma vienmēr nāk prātā, tiekoties ar Magadanas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Andreju Ozolu.
Šī doma vienmēr nāk prātā, tiekoties ar Magadanas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Andreju Ozolu. Tālie Austrumi un Jelgava – daži jelgavnieki tur dienējuši armijā, citi izsūtījumā gājuši ciešanu ceļus. Jelgavas Latviešu biedrības aktīvisti bija ļoti ieinteresēti A.Ozola stāstījumā, problēmās un jautājumos. Magadanas Latviešu biedrībā ir 74 cilvēki, kuri grib sadarboties ar jelgavniekiem. Tur, Magadanā, viņi cenšas saglabāt savu latvisko identitāti – vēsturi, tradīcijas, literatūru, mākslu, mūziku, kultūras mantojumu. Skatījāmies fotoattēlus par Jāņu svinēšanu – kalnu pakājē ar ugunskuriem, dziesmām, sieru un alu. Viesis stāstīja arī par Ziemassvētku un Lieldienu tradīcijām, viņš pats ir arī luterāņu draudzes priekšnieks. Taču viņa mazdēls runā krievu un angļu valodā. Latviešiem Magadanā ir vēlme uzturēt kontaktus ar Jelgavu, lai iegūtu latvisku papildinājumu muzejam – cimdus, zeķes, jostas, prievītes, fotoattēlus un albumus. Mūsu biedrības Kultūras komisijas vadītāja Ruta Liepa apsolīja dāvanu – Zemgales tautas tērpu. Rokdarbnieces sarosījušās nodomos par latviskiem darinājumiem.
Taču vislielākais ieguvums gan magadaniešiem, gan mums būs atmiņu pieraksti par dzīvi Magadanā, visvairāk, protams, izsūtīto stāsti. No Jelgavas Latviešu biedrības kā atbildīgo par sakariem ar Magadanu izvirzīja Modri Ziemeli, vēsturnieku pēc sirds aicinājuma. Tātad, jelgavnieki, būsim atsaucīgi un radoši – rakstīsim atmiņas, darināsim rokdarbus, pārskatīsim arī vecmāmiņu pūralādes, sameklēsim fotoattēlus un albumus!
Un kāda pavisam jauka un maza sakritība: mājupceļā no tikšanās ar A.Ozolu uzzināju, ka manas kaimiņienes vīra vecāki arī bijuši izsūtījumā Magadanā.
Jā, Magadana – tuvā un tālā!
Liliana
