«Ja urbināsiet degunu 40 dienu pēc kārtas, tad 41. dienā jau bez urbināšanas nevarēsiet iztikt,» papildinot teikto ar izteiksmīgu žestu, savu pārliecību sarunbiedra atmiņā ieraksta ārsts, sporta medicīnas un kinezioloģijas speciālists Visvaldis Bebrišs.
“Ja urbināsiet degunu 40 dienu pēc kārtas, tad 41. dienā jau bez urbināšanas nevarēsiet iztikt,” papildinot teikto ar izteiksmīgu žestu, savu pārliecību sarunbiedra atmiņā ieraksta ārsts, sporta medicīnas un kinezioloģijas (kustību mācības) speciālists Visvaldis Bebrišs. Tāpat, viņaprāt, ir ar kustēšanos un vingrošanu – ja to darīsiet 40 dienu pēc kārtas, ķermenim iepatiksies.
Kustības vajadzīgas, lai uzlabotu asinscirkulāciju, vielu maiņu, limfu drenāžu, barības transportu. Vai es to vēlos savam ķermenim pasniegt kā dāvanu? Vai vēlos tādējādi uzlabot savu personīgo dzīvi? Ja atbilde ir jā – tas ir pirmais solis.
Nākamais? “Pakustini pirkstu, pakustini rokas. Piecelies, apsēdies. Izej laukā. Apstaigā ap māju. Piecas, sešas reizes. Bet regulāri,” tāds ir daktera otrais ieteikums.
Jā, jā, varbūt otrajā vai kādā citā dienā negribēsies iet laukā, jo slinkums taču ir tik dabisks. “Jebkura vide vēlas sevi saglabāt; arī tā kaitīgā mikroflora, kas uzkrājusies ķermenī, būs tikai priecīga, ja “saimnieks” apsēdīsies pie televizora. Bet tu pārvari šo slinkumu. Un pēc tam uzlieli sevi. Šūnas sadzirdēs,” lūk, trešais solis.
Pēc tam, sekojot pašsajūtai, nāks arī nākamie. Skriešanu šajā “kustību mācībā” dakteris ierindo jau augstskolas kursā, bet maratonskrējēji varētu būt akadēmiķi. Cik tālu katrs tiks, tas paša rokās. Galvenais – attīstībai ir jābūt, un lietas jādara ar prieku.
