Pašā Zaļenieku centrā vietējo veikalu rotā liels krāšņs uzraksts – «Magone». Taču aiz tā slēpjas vesels piedāvājumu komplekss, ko 14 gados izveidojusi SIA «Magone» īpašniece Smuidra Berķīte.
Pašā Zaļenieku centrā vietējo veikalu rotā liels krāšņs uzraksts – “Magone”. Taču aiz tā slēpjas vesels piedāvājumu komplekss, ko 14 gados izveidojusi SIA “Magone” īpašniece Smuidra Berķīte. Šodienas dzīve Zaļeniekos bez aktīvās uzņēmējas līdzdalības nebūtu iedomājama.
“Magone” daudziem pazīstama arī kā aktīvs uzņēmums, kas iesaistās labdarībā un dažādu pasākumu atbalstīšanā. Tas viens no pirmajiem atsaucās uz 1999. gadā “Ziņu” rīkoto akciju, kad uzņēmēji tika aicināti sarūpēt svētku mielastu un paciņas bērnunama audzēkņiem. Toreiz saimniece Smuidras kundze Elejas bērniem cienastā aizveda lielu kliņģeri, augļus, saldumus un mīļas dāvaniņas.
Lielākais darba devējs pagastā
23 pagasta iedzīvotājiem uzņēmums “Magone” nodrošinājis pastāvīgu darbavietu un ir lielākais vietējais darba devējs pagastā. Pirms 14 gadiem Smuidra Berķīte pat nevarēja iedomāties, ka viņai biznesā tā veiksies un pasaule sagriezīsies kājām gaisā.
Ilgus gadus Smuidra vietējā sovhozā bija direktora vietniece saimnieciskajā darbā, un viņai nebija nekādu saistību ar tirdzniecību. Ar sabiedrisko ēdināšanu gan, jo sovhoza direktors uzticēja noorganizēt komandu un atvērt ēdnīcu.
“Sameklēju darbinieces, un atvērām ēstuvi. Toreiz kolektīvā rīkojām aptauju par nosaukumu un spriedām, ka Zaļenieku laukos ļoti skaisti zied sarkanās magones. Pie “Magones” arī palikām. 1993. gadā izlēmu, ka varu saimniekot pati. Mēs ielēcām jau aizejošā vilcienā, kad sovhoza labumi jau bija “nosmelti” un viss, ko varēja, – privatizēts. Tikai ēdnīca un vietējais gaļas veikals vēl bija palikuši. Kāpēc neizveidot savu veikalu “Magone”?” toreizējo uzdrīkstēšanos atceras Smuidras kundze.
Sākumā individuālajā uzņēmumā darbojās tikai viņa ar meitu Agitu un grāmatvedi. Uzturēt ēdnīcu kļuva neizdevīgi, bet vietējais mazais veikaliņš cilvēkiem patika. Ar laiku tas kļuva par šauru un tika vairākkārt paplašināts, ēdnīcas vietā iekārtoja konditorejas izstrādājumu ceptuvi, bet gaļas veikalu ar laiku nomainīja saimniecības preču tirgotava, ko tagad vietējie ļoti iecienījuši.
“Risks bija, jo tajā laikā sovhoza centrā slējās liels universālveikals, kam blakus atradās pārtikas kiosks. It kā nelielajam ciematam gana, bet kaut kas mani iekšēji pārliecināja, ka vajag strādāt citādi,” atceras Smuidras kundze, kas joprojām roku rokā turpina darboties kopā ar meitu Agitu.
“Mūsu trumpis ir vienmēr svaiga prece. Daudz nepaļaujamies uz piegādātājiem, bet produktiem katru dienu braucam pakaļ paši. Pirmdienas rītā mūsu veikalā ir svaiga maize, piena produkti, gaļas izstrādājumi, zivis un bulciņas. Septiņos no rīta esam jau precei pakaļ. Firmai ir šoferis, bet, ja vajag, pašas sēžamies pie stūres un dodamies uz bāzi. Neko nevar darīt – dzīve piespiež. Ko tik sievietes nevar izdarīt, ja grib,” sarunai pievienojas meita Agita.
“Magonei” pieder vēl viens veikals – Straumē. Divreiz nedēļā uz pagasta attālākajiem nostūriem ripo autoveikals. “Pieprasījums ir ļoti liels, cilvēki mūs gaida, īpaši vecie. Iepriekš piezvana, pasūta, ko atvest,” piebilst Smuidra.
Kam lauku veikalā bietes?
Sētā stāv “buss”, pilns ar kāpostgalvām, bietēm, kartupeļiem. Interesanti, kam tie lauku veikalā?
“Cilvēki prasa un kā vēl pērk! Pašiem zemīti apstrādāt un audzēt dārzeņus vairs neatmaksājas, lētāk nopirkt,” skaidro saimniece. Tāpēc nebrīnieties, ka tirgojam arī dārzeņus.”
Tā pamazām iekarota cilvēku uzticība. Lielais universālveikals izkonkurēts, un “Magone” šodien ir Zaļenieku līdere. Veikals paplašināts trīs reizes, un “Magonē” piedāvātajā sortimentā pieejams gandrīz viss. “Mēs mīlam savus iedzīvotājus. Īpaši svarīga tāda attieksme ir rūpniecības preču veikalā, kur pircējs izprasa katru nieku: kas tas ir, kam domāts. Lielveikalā neviens tev to nestāstīs,” pārliecināta Agita. Smuidras kundze izrāda “Magones” otro stāvu, kur ierīkota kafejnīca un neliela viesnīciņa –omulīgas istabiņas, kur pārgulēt un atpūsties pēc ceļa ir ļoti ērti. Tā vien gribas visu nosaukt par atpūtas kompleksu, jo drīzā nākotnē tam pievienosies pirts. Ik nedēļu darba pilnas rokas:
“Gadās, ka vairākas dienas pēc kārtas jārīko bēru mielasti, pēc nedēļas atkal kāzas, jubilejas, citi godi. Pieprasa arī atpūtas vakarus un ģimenes ballītes,” stāsta īpašniece.
Tā nemaz nav, ka laukos pa kafejnīcām nestaigā, joko saimniece. Arī ikdienā tur cilvēki iegriežas iemalkot kafiju un mierīgi patērzēt.
Kafejnīca tukša nestāv
Gardās Zaļenieku kūkas un bulciņas iecienījuši ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī jelgavnieki un pat rīdzinieki, kas nemitīgi “Magoni” aicina pie sevis organizēt banketus. Ceptuvē virmo svaigu bulciņu smarža, klusi skan radio un jūtama patīkama darba atmosfēra. Darbinieces stāsta, ka iecienītākās esot medus un krēma kūkas, arī garšīgās plātsmaizes un pīrāgi ik dienas tiek izpirkti. Ceptuves meitenēm darba diena sākas pulksten piecos no rīta, konditorejas sortiments mainās, jaunas receptes tiek apgūtas kursos un semināros.
“Ceptuvē strādā trīs konditores – visas mūsu pagasta meitenes. Kolektīva sastāvs pa šiem gadiem mainījies ļoti maz. Pārsvarā darbu atradušas vietējās sievietes, bet ir arī divi vīrieši, bez kuru rokām iztikt grūti,” skaidro īpašniece.
Jau trīs gadus Zaļeniekos darbojas izglītības centrs, kurā ēdinātāji arī ir “magonieši”. Bērni katru dienu tiek nodrošināti ar brokastīm, siltām pusdienām. Skolas ēdnīcu iecienījuši arī vietējie ļaudis, kas tur var nākt pusdienās.
Slavenas ir Zaļenieku pagasta gada balles. Uz tām atpūsties brauc pat jelgavnieki un blakus pagastu ļaudis. Par bagātīgi klātajiem galdiem parūpējusies “Magone”, un Smuidra allaž visās ballēs ir klāt: “Nevar tā vienkārši, jāuzmana, lai viss būtu kārtībā,” smej saimniece.
Esmu veiksminiece!
Smuidras kundzei brīvdienu tikpat kā nav. Katru dienu viņa savā kompleksā ir no agra rīta līdz vēlam vakaram.
“Mājās nevaru nosēdēt, lai arī jau 64 gadi. Man ir tik foršs kolektīvs, ka gribas būt kopā. Darbu nejūtu kā nastu, eju turp ar prieku. Esmu veiksminiece. Ja teiktu, ka tāda neesmu, nebūtu godīgi, bet tas iegūts vienīgi saviem spēkiem,” viņa neslēpj.
Sarunas noslēgumā Agita tomēr vēlas pateikt, viņasprāt, īstos vārdus par mammu.
“Viņa ir apbrīnojams cilvēks. Žēl, ka nemaz nesaudzē sevi, mammai pirmajā vietā ir citi cilvēki. Viņai ir grūti kādam atteikt, kaut arī piecas dienas pēc kārtas jāorganizē banketi. Mamma darbā ir jau sešos no rīta un visam pieliek roku. Vajadzētu vairāk padomāt par sevi, veselību, mācēt atpūsties bet es ļoti lepojos ar viņu – lai Dievs dod visiem tādas mammas, kāda ir manējā.”
***
Konditore Ilga Vaitaite par Smuidras kundzi:
Saimniece ir enerģiska, optimistiska, dzīvespriecīga, ar radošu pieeju darbam, arī stingra – vienmēr lūko, lai viss būtu kārtībā, lai nekas lieks mūsu telpās neatrastos. Ir ļoti patīkami šeit strādāt, lai gan darba daudz. Vislielākais pieprasījums ir pēc picām, bulciņām, rausīšiem, Šarlotes plātsmaizes, arī mūsu firmas medus tortes, krēma un biskvīta tortēm. Strādāju te pusotru gadu, esmu vietējā un ļoti priecīga, ka ir darbs.
SIA “Magone” darbības jomas:
– divi pārtikas veikali,
– saimniecības preču veikals,
– autoveikals,
– konditorejas cehs,
– kafejnīca,
– sabiedriskā ēdināšana Zaļenieku Izglītības centrā,
– banketu organizēšana.
