Inženierzinātņu doktores, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes lektores Evita Straumīte un Tatjana Rakčejeva jau krietnu laiku pievērsušās maizes kvalitātes izzināšanai.
Inženierzinātņu doktores, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes lektores Evita Straumīte un Tatjana Rakčejeva jau krietnu laiku pievērsušās maizes kvalitātes izzināšanai. 2006. gadā Evita kļuva par Vides ministrijas konkursa “Sējējs” laureāti, bet Tatjana saņēma veicināšanas balvu.
Jaunās doktores, iespējams, lasītājus pārsteigs vairākkārt. Vispirms ar to, ka abas zinātnē plūc laurus pēc “nejaušības principa”. Tas, protams, visai nosacīti, jo zinātne prasa viedu prātu, mērķtiecību un laika ieguldījumu.
Rudzu klaipa ceļš
E.Straumīte atklāj, kā viņas karjeras kāpnes vedušas augšup. Pēc vidusskolas jaunajai kuldīdzniecei – Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, jau pēc pirmā kursa veiksmīga prakses vieta. Tas veicināja interesi, tad bakalaura un maģistra darbs Daigas Kulbergas vadībā. Neatvērās durvis, lai nokļūtu ražošanā. Veiksme uzspīdējusi citādi – piedāvāts darbs LLU. Vispirms kā laborantei, tad kā laboratorijas vadītājai, pēdējos sešus gadus E.Straumīte ir lektore.
Evitas zinātnisko ieinteresētību piesaistījuši rudzi un darbs pie to izpētes. Latvijā audzēto klāstā doktore pētījusi septiņas rudzu šķirnes. Lielāko daļu lasītāju var neinteresēt skābuma, fermentu darbības, rūgšanas procesa un citas ar maizes ražošanu saistītas detaļas. Pietiks, ja pateiksim, ka rudzu maizes klaipa ceļš ir aptuveni 30 stundu garš. Sevišķa nozīme ir plaucējumam – Latvijā tradicionāli izmantotai tehnoloģijai. Pareizi veikts, tas ir galvenais faktors, kas nodrošina labu maizes kvalitāti. Mūsu zemē plaucējuma mērķis ir iegūt aromātu, garšu un elastīgu mīkstumu. Plaucējot jāievēro dažādu rudzu miltu tipu reakcija pie atšķirīgas ūdens temperatūras un, protams, virkne citu svarīgu nosacījumu. Plaucējuma laikā ciete sadalās vienkāršos cukuros. Ja to nebūs pietiekami, maizīte nerūgs. Tas tā ļoti vienkāršoti.
E.Straumītes doktora disertācijas tēma “Latvijā ražotu rudzu miltu cepamīpašību izpēte” izstrādāta profesora Viestura Kreicberga vadībā.
Gandarījums – izstrādāt jaunu produktu
T.Rakčejeva sevi uzskata par jelgavnieci. “Nekad nedomāju, ka būšu pārtikas tehnoloģe. Pēc vidusskolas nepaspēju iesniegt dokumentus citur. Domāju – lai “nepazustu” gads, iestāšos pārtikas tehnologos. Jau pirmajā praksē sapratu, ka šī joma mani aizrauj. Izstrādāt jaunu produktu ir gandarījums. Bakalaura darbs bija saistīts ar pētījumu, kā uzlabot kviešu maizes kvalitāti, pievienojot augļu sulas.”
Bakalaura un maģistra darbu vadīja Elīna Sturekoviča.Doktora disertāciju palīdzēja izstrādāt profesore Līga Skudra. Tēma: “Bioloģiski aktivēti graudi kviešu maizes ražošanā”. “Pārliecinājāmies, ka dīgšanas procesu sākuši graudi paaugstina maizes bioloģisko vērtību,” gandarīta T.Rakčejeva. Par rezultātiem ziņots deviņās starptautiskās zinātniskās un zinātniski praktiskās konferencēs. Izstrādāta jauna ražošanas tehnoloģija kviešu maizei ar kviešu, rudzu un miežu kailgraudu piedevām.
Jaunā zinātniece maizes cepšanas posmus apguvusi pilnībā, jo savulaik strādājusi ražošanā – pakojusi, saiņojusi, mīcījusi, formējusi, vēlāk bijusi konditore. Darbs iepazīts no pamatiem, un šī pieredze ļoti noder kā pasniedzējai.
Darbs komandā – veiksmes garants
Gan E.Straumīte, gan T.Rakčejeva atzīst kolektīva nozīmību. Sasniegt labu rezultātu cilvēks nevar viens. Pasniedzējas uzskata, ka kolektīva daļa ir arī studenti. Abas zinātnieces atzīst, ka doktora grāds sniedz vairāk iespēju. No vienkāršām izpildītājām viņas kļuvušas par procesu rosinātājām un virzītājām. Tas sagādā gandarījumu.
Kopš LLU iekārtota maizes kvalitātes izpētes laboratorija, darbs kļuvis mūsdienīgāks. Agrāk pētījumus piedāvāt ražotājam bijis problemātiski, jo kurš nopietni skatīsies uz produkciju, kas cepta vienkāršā krāsniņā. Tagad pamazām tiek ieviesta sadarbība starp ražotājiem un pētniekiem. “Pēdējā laikā ražotāji arvien vairāk atrod laboratoriju, lai meklētu jaunas idejas, pārbaudītu produkta kvalitāti, izmaiņas, kas rodas uzglabājot. Izstādes “Riga Food” laikā patērētāji un ražotāji ieinteresējās par mūsu piedāvājumu,” saka T.Rakčejeva.
Laboratorija, kurā ir mūsdienīgas iekārtas, studentiem un pasniedzējiem pieejama, pateicoties Daigas Kunkulbergas un Daces Kļavas projekta aktivitātēm.
Vai “pufīgā” maize ir neveselīga?
Ko der zināt par maizes kvalitāti? Zinātnieces ir vienisprātis, ka ne visi E nozīmē bīstamas piedevas. “Maize ir svaigi lietojams produkts. Atsevišķas rupjmaizes šķirnes ir garšīgas arī saziedējušas, par kviešu maizi to teikt nevar. Protams, ražotāja interesēs ir pagarināt uzglabāšanas laiku. To var izdarīt ar iepakojumu. Ne vienmēr E ir veselībai kaitīgs. Arī “pufīgā” maize nenozīmē, ka tajā ir nekvalitatīvi komponenti. Maizes raksturs atkarīgs ne vien no mīklas sastāva, bet arī no krāsns, kādā tā tiek cepta, un pat no mīklas mīcītāja veida. Nevar piekrist, ka maize ir neveselīgs produkts, protams, ja neapēd septiņus kukulīšus dienā. Jā, tās sastāvā ir gan sāls, gan cukurs, bet kā tad mēs uzņemsim nepieciešamos ogļhidrātus? Informācijai jābūt tādai, kas nemaldina patērētāju,” atzīst E.Straumīte.
Lai pircējs atslābtu no bailēm par E, nākas atgādināt, ka margarīns ir produkts, kuru bieži lieto maizes ražošanā, bet tas satur pienskābi. Arī pienskābe un citronskābe ir vieni no E. Tāpēc to skaits var būt diezgan liels, bet jāatbilst normatīvos pieļaujamam.
