Anna Afanasjeva «JLM grupa», kurā iekļāvušās bijušās akciju sabiedrības «Liepājas maiznieks» un «Jelgavas maiznieks», šomēnes turpinās apvienošanās procesu.
“JLM grupa”, kurā iekļāvušās bijušās akciju sabiedrības “Liepājas maiznieks” un “Jelgavas maiznieks”, šomēnes turpinās apvienošanās procesu. Savukārt šā gada pirmajā ceturksnī iecerēts veikt virkni Jelgavas ražotnes rekonstrukcijas pasākumu.
Kopš pagājušā gada septembra uzņēmuma “JLM grupa” vadības groži ir vienās – bijušā “Jelgavas maiznieka” valdes locekļa Arvja Roves rokās. Tā kā kopš 5. septembra, kad parakstīti dokumenti par “JLM grupas” īpašnieku maiņu, pagājušas gandrīz simts dienas, SIA “JLM grupa” valdes priekšsēdētājs A.Rove atzīst, ka tagad jau varot sākt vērtēt padarīto un domāt par turpmāko.
Produkcijas realizācijas lauks paplašinās
Vispirms viņš atgādina firmas nosaukumā iekļauto burtu “JLM” nozīmi – tas ir Jelgavas, Liepājas maiznieks – un uzsver, ka produkcijas ražošanu turpina abas ražotnes. “Tagad tikai spēki apvienojušies kopējā uzņēmumā. Pašlaik tajā strādā ap 330 darbinieku. Tas gan ir mazāk nekā pirms tam katrā atsevišķi, taču pie apvienošanās pieder arī ražošanas un administratīvā procesa optimizācija, un tā ir normāla notikumu gaita,” skaidro A.Rove.
“Ziņas” aicināja konkretizēt kadru izmaiņas pēc reorganizācijas un to, kurā pilsētā kādas struktūras vairāk koncentrējušās, kā reorganizācija skārusi Jelgavā nodarbinātos un kā šajā laikā mainījies strādājošo skaits. Uzņēmuma pārstāvji atgādina, ka Jelgavas un Liepājas ražotņu apvienošanas process sācies jau 2004. gadā un nu tas tuvojas noslēgumam. Lielākā daļa “JLM grupas” darbinieku – 200 cilvēku – strādā “Jelgavas maizniekā”. Pašlaik abu ražotņu struktūrvienību funkcijas vairs nepārklājas, uzņēmumā ir vienota personāla daļa un pārējās struktūras. Optimizēts produktu klāsts, ražošanas un pārdošanas process. Protams, apvienojoties, paredzēts, ka tas būs saistīts ar produkcijas apjoma samazināšanos. Taču notikumu gaita liecina, ka tuvākajā laikā apgrozījuma kritumu izdosies novērst, apjomus atjaunot un palielināt. “Darbalauks ir ļoti plašs, uzņēmums produkciju realizē gandrīz visā Latvijā – ne vien Liepājā, Rīgā, Jelgavā un apkaimē, bet arī uz Vidzemes un Latgales pusi. Tā ka paplašināšanās iespējas ir. Atliek tikai strādāt un pilnveidot iekšējos resursus,” uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs A.Rove.
Lai algas augtu proporcionāli ražīgumam
Aktīvi tiek sekots līdzi katras ražotnes darbības procesam, atjaunotas tagadējās un uzliktas jaunas iekārtas, kas uzlabo kvalitāti, padara efektīvāku ražošanas procesu. Pašlaik uzņēmuma attīstībā turpinās nopietna līdzekļu ieguldīšana, lai šomēnes pabeigtu apvienošanās procesu. Savukārt šā gada pirmajā ceturksnī turpināsies Jelgavas ražotnes rekonstrukcija. Pērn atbilstoši ES higiēnas prasībām veikti uzlabojumi mīcītavā, izveidotas mūsdienīgas ģērbtuves sievietēm. Šogad lielākās investīcijas saistītas ar katlumājas renovāciju. Trīs tvaika apkures katlus nomainīs mūsdienīgi apkures katli, kas patērēs mazāk kurināmā un ļaus ietaupīt arī uz cilvēkresursu rēķina. “Energoresursu cenu un citu izmaksu pieauguma apstākļos svarīgi izmantot katru iespēju uzlabot uzņēmuma efektivitāti,” renovācijas nepieciešamību pamato uzņēmuma vadītājs. Paredzēts arī remotēt realizācijas telpas un ierīkot jaunu taras kastu mazgāšanas iekārtu. Mūsu pilsētas uzņēmuma attīstībā plānots ieguldīt apmēram simts tūkstošus latu.
Zinot visiem uzņēmējiem sāpīgo darbinieku problēmu, jautājām, kā “JLM grupā” ir ar kadru noturēšanas pamatnosacījumu – atalgojumu – un kā tā paaugstināšanu izdodas līdzsvarot ar darba ražīguma kāpumu. Uzņēmuma vadība stāsta, ka patlaban “JLM grupas” darbinieku vidējā alga ir 250 latu. Uzņēmumā izstrādāta un veiksmīgi darbojas prēmēšanas sistēma, kas, palielinoties ražīgumam, ļauj proporcionāli paaugstināt samaksu.
A.Rove norāda, ka uzņēmuma biznesa plāns tiek veidots uz ilgāku laika periodu – no trīs līdz pieciem gadiem –, tāpēc būtiski ir valdības lēmumi. Svarīgi, lai nemainītos likumdošana, būtu paredzama nodokļu politika, jo straujās likumu izmaiņas traucē plānveidīgam darbam.
Jauna produkcija un jaunas aktivitātes
Abu pilsētu maizniekos tiek ražoti vairāku desmitu veidu produkti – maize, konditorejas izstrādājumi, cepumi. Pie jaunumiem pieder saldētā produkcija – mīkla (smalkmaizīšu, kārtainās mīklas izstrādājumu, picu, speķa pīrādziņu u.c.), pēc kuras ir liels pieprasījums. It īpaši tas izpaudies pirmsziemassvētku laikā. A.Rove uzskata, ka šādi produkti ir perspektīvs izstrādājumu veids, kas noteikti attīstāms.
Savukārt uzņēmuma mārketinga vadītāja Dina Skarpa sola, ka maiznieki atjaunos arī sabiedriskās aktivitātes. Savulaik “Jelgavas maiznieks” pilsētniekus priecēja ar dažādiem pasākumiem, konkursiem, izklaides sarīkojumos bērniem u.c. Šo pieredzi jaunā uzņēmuma vadība gatava turpināt.
Svarīgi, ka profesionālajā jomā aktivizējušies meistari. “Kādreiz mūsu mērķis bija iepazīstināt patērētājus ar vienu jaunu produktu mēnesī. Tagad klajā nāk vairāki,” atklāj D.Skarpa.
Būtiski, ka uzņēmums atjaunojis darbību Latvijas Maiznieku biedrībā, lai aizstāvētu un pārstāvētu maiznieku intereses, popularizētu savu pamatprodukciju – maizi. Pirms investīciju kompānijas ienākšanas abas ražotnes bija biedrības locekles, savukārt “Jelgavas maiznieka” kādreizējais prezidents vairākus gadus – Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs. Pēc akciju sabiedrību apvienošanās jaunizveidotais uzņēmums Maiznieku biedrībā netika savlaicīgi reģistrēts, tāpēc pagājušajā pavasarī parādījās ziņa, ka “JLM Grupa” no biedrības izstājusies. Pašreizējā uzņēmuma vadība to raksturo nevis kā izstāšanos, bet dokumentu nesakārtošanu. Tagad nepilnības novērstas, pārējie biedrības biedri piekrituši, ka “JLM grupas” vadība ir Maiznieku biedrības valdē.
Pumperniķeļi un citi jauni izstrādājumi
Jelgavas ražotnes vadītāja tehnoloģe Arnita Mīļā apgalvo, ka tās speciālisti aktīvi izstrādā jaunus produktus, kas papildinās ierasto patērētāju ēdienkarti. Tiek meklēts labākais pircēju iecienītāko maižu un smalkmaizīšu, to pasniegšanas veida un izskata risinājums. Tiek pilnveidota receptūra maizītei ar īpaši mitru struktūru un kraukšķīgu garoziņu.
Jau izveidoti vairāki jauni produkcijas veidi, ar ko maiznieki var lepoties. “Īpašs ir Ziemassvētku kēkss,” stāsta ražošanas tehnoloģijas direktore Sandra Jākobsone. Parasti produkta izveidē esot svarīga gan kvalitāte, gan arī tā iekļaušana zināmos cenas rāmjos. Taču pēc ne tik lētās, bet īpaši kvalitatīvās augļu maizes labā noieta maiznieki secinājuši, ka ir pircēju grupa, kas novērtē produkcijas kvalitāti un ir gatava par to maksāt. Ziemassvētku kēkss domāts tieši klientiem, kas svētku galdam grib iegādāties to labāko.
Maizniekiem netrūkst arī citu ideju. “Aizvadītā gada nogalē strādājam, lai sāktu pumperniķeļu ražošanu,” stāsta S.Jākobsone. “Tā ir klasiska vācu maize, kuras sastāvā galvenokārt ir skaldītie rudzu graudi, bet rudzu rupjie milti – vien tik, lai graudus saturētu kopā. Vispirms tos piedāvāsim viesnīcām, jo tur apgrozās cilvēki no Eiropas, kur pumperniķeļus jau pazīst. Taču mēģināsim šo produktu iemācīt lietot arī vietējiem iedzīvotājiem.”
Tiesa, patērētājiem jārēķinās, ka maizes izstrādājumi turpinās sadārdzināties. Gan inflācijas, energoresursu sadārdzināšanās un algu palielinājuma dēļ, gan tāpēc, ka maizes cenas pagaidām būtiski atpaliek no Eiropas cenām.
* * *
Lai stiprinātu uzņēmumu un dotu savu svētību, Jelgavas ražotnē decembra sākumā viesojās tēvs Nikolajs ar palīgu no Jelgavas Sv.Sīmaņa un Sv.Annas pareizticīgo draudzes. Svētību saņēma gan uzņēmuma ražošanas telpas, gan strādājošie.
***
Uzziņai
– 2002. gadā ap 50 procentu a/s “Jelgavas maiznieks” akciju iegādājās Zviedrijas investīciju fonds “East Capital Amber Fund”.
– 2004. gadā tas iegādājās 88,3 procentus a/s “Liepājas maiznieks” akciju. Sākās abu ražotņu apvienošanās process.
– 2005. gadā tika veikta akciju sabiedrību – “Jelgavas maiznieks” un “Liepājas maiznieks” – reorganizācija. Tās laikā uzņēmumi apvienoti un iekļauti vienā – SIA “JLM grupa”.
– 2006. gada septembrī, neredzot turpmākās attīstības perspektīvu, Zviedrijas investīciju fonds pameta “JLM grupu”. Par 97,4 procentu kapitāldaļu īpašnieku kļuva Arvis Rove, tagad – uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
