Dārza un Zirgu ielas krustojumā ir kāds daļēji nojaukts neglīts divstāvu nams, kurā vēl dzīvo cilvēki. Jelgavnieki jautā, ko pilsētas atbildīgie dienesti domā par šo namu, vai ir kas darāms lietas labā un vai noteikti kādi termiņi.
Dārza un Zirgu ielas krustojumā ir kāds daļēji nojaukts neglīts divstāvu nams, kurā vēl dzīvo cilvēki. Jelgavnieki jautā, ko pilsētas atbildīgie dienesti domā par šo namu, vai ir kas darāms lietas labā un vai noteikti kādi termiņi. Tur visapkārt krājas atkritumi, pēc vietējo iedzīvotāju sacītā, esot arī neciešama smaka. Kā skaidro Jelgavas Pašvaldības policija, aprīlī izsludinātā Spodrības mēneša laikā ēkas un zemes īpašniekam uzdots teritoriju sakārtot.
“Atkritumi Dārza un Zirgu ielas krustojumā atrodas uz privātā īpašuma zemes, esam informējuši Pašvaldības policiju, kas tālāk rīkojas saskaņā ar likumu,” pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns teic, ka regulāri tiek organizēti reidi kopā ar Pašvaldības policiju un Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi, lai konstatētu nelegālās atkritumu vietas.
Pašvaldības policijas Administratīvā patruļdienesta priekšnieks Antons Linerts ziņo, ka par nekārtībām minētās vietas īpašniecei kādai būvniecības firmai piemērots desmit latu sods, kā arī šā mēneša laikā noteikts vietu sakopt. Ja tas netiks izdarīts, policijas inspektori sastādīs administratīvā pārkāpuma protokolu un Jelgavas Domes komisija par nekārtībām būs tiesīga piemērot pat 50 latu sodu. Jau drīz pēc sodīšanas uzņēmums, kam pieder ēka un zeme, teritoriju apjozis ar augstu žogu un arī sācis ieviest tīrību.
“Ja savrupmājas īpašnieks uz savas zemes kādā stūrī glabā kartonu, tukšās pudeles un citus nešķīstošus vai ķimikālijas nesaturošus gružus, liels kaitējums dabai netiek nodarīts, galvenā rūpe ir neglītais skats un smaka, kas jāpacieš kaimiņiem,” pārliecināts Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis. Viņš teic, ka sadarbībā ar “Pilsētsaimniecību” jau trešo gadu pārvaldes inspektori dodas reidos pa pilsētas dažādām vietām, lai galvenokārt novērstu iespējamu (nevis notikušu) vides kaitējumu. Visbiežāk neapzinīgie privātmāju un firmu īpašnieki atkritumus izmet grāvju, upju un mežu malās. Bažām ir nopietns pamats, ja atrod bundžas un citus toverus ar nezināmu šķidrumu. Tās var būt eļļas, nenosakāmas skābes un citas vielas, kas pa grunti ātri nokļūst grāvjos un upēs. Par laimi, lielākoties bīstamās mantas izdodas savākt, kamēr to saturs nav nonācis augsnē. Vides sargi arī norūpējušies, ka iedzīvotāji vieglprātīgi sadedzina nevajadzīgās mantas, tādējādi gaisā nonāk kaitīgas vielas.
Pašvaldības policija aicina jelgavniekus būt vērīgiem un aktīvi ziņot likumsargiem par piesārņotām vietām vai teritorijām, kuru saimnieki nerūpējas par sakoptu vidi.
