Vairākkārt «Ziņās» vērsušies lasītāji, lai noskaidrotu, ko dara mājas vecākais, kādi ir viņa pienākumi un tiesības.
Vairākkārt “Ziņās” vērsušies lasītāji, lai noskaidrotu, ko dara mājas vecākais, kādi ir viņa pienākumi un tiesības. Uz šiem jautājumiem atbildēt aicinājām Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) direktoru Juri Vidži.
Mājas vecākais ir tiešā saikne starp nama iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem, jo apsaimniekotājs nespēj izsekot visam, kas notiek tā pārraugāmajās mājās – to ir pārāk daudz. NĪP apsaimniekotajos namos ir 301 mājas vecākais, un vislielākās problēmas rodas ar tām daudzdzīvokļu ēkām, kurās mājas vecākā vispār nav.
Mājas vecākais nepārtraukti uzrauga ēkas stāvokli, kā arī veicamos remontus, uzklausa sūdzības un nodod tās tālāk apsaimniekotājam. Viņam ir pienākums divas reizes gadā organizēt mājas iedzīvotāju sapulces, kurās tiek pārrunāti arī veicamie darbi un to izmaksas.
“Reizi pusgadā mājas vecākajiem izsniedzam nama bilanci, kurā norādīts, cik lieli ir mājas uzkrātie līdzekļi, kādi remontdarbi un par kādu summu veikti, kā arī iedzīvotāju parāds,” skaidro J.Vidžis.
Visi nama remontdarbi tiek saskaņoti ar mājas vecāko, un, iepazīstoties ar tāmi, viņš uz tās parakstās. Līdz ar to mājas iemītnieki no vecākā var prasīt, lai tas viņiem uzrāda attiecīgā remontdarba izmaksas, jo NĪP vecākajiem izsniedz remontdarba tāmes kopiju.
Viens no mājas vecāko pienākumiem ir nolasīt ūdens skaitītāju rādījumus. Tas tiek darīts reizi mēnesi. Tiesa, daži iedzīvotāji uzskata, ka viņiem mājas vecākie dzīvoklī nav jālaiž. Protams, no likumiskā viedokļa tā ir, un saprotams arī tas, ka negribas kuram katram rādīt savu mitekli, bet uz visu jāskatās arī no cilvēciskā viedokļa – mājas vecākais atbild par regulāru skaitītāju rādījumu savākšanu, un kā gan viņš to izdarīs, ja neieies pie īrnieka dzīvoklī. Dažās mājās iekārtotas speciālas pasta kastītes, kur iedzīvotāji iemet skaitītāju datus, un mājas vecākais iet tikai pie tiem, kas to laikus nav izdarījuši. Vēl iespējams arī vienoties, ka vecākais ierodas noteiktā dienā un laikā.
Mājas vecākajam vajadzētu sekot arī nama iemītnieku parādiem par komunālajiem pakalpojumiem, jo, kā uzsver J.Vidžis, nemaksātājiem nepatīkamāk būs, ja par parādu regulāri atgādina kaimiņš (pārsvarā mājas vecākie ir attiecīgā nama iedzīvotāji), nevis rakstiski kaut kāds nepazīstams jurists no NĪP.
Lai mājas vecākie būtu informēti par likumdošanas un citiem ar ēkas apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem, NĪP viņiem plāno organizēt izglītojošus seminārus.
No tā, cik izdarīgs ir mājas vecākais, atkarīga arī nama iedzīvotāju informētība, tāpēc dažviet šo pienākumu pilda pat vairāki cilvēki. Mājas vecāko ievēl un arī atceļ no amata nama iedzīvotāju kopsapulce, un tikai pēc personas ievēlēšanas NĪP slēdz līgumu ar to.
Par darbu mājas vecākie algu nesaņem, taču viņiem noteiktas atlaides komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā apkurei.
