Nereti atsevišķi politikāņi ieslīgst tik interesantos vārdu plūdos, ka nemanot ar publiskās informācijas telpas starpniecību iezīmējas pa sagaidāmai vīzijai pašmāju politiskajā pīļu dīķī.
Nereti atsevišķi politikāņi ieslīgst tik interesantos vārdu plūdos, ka nemanot ar publiskās informācijas telpas starpniecību iezīmējas pa sagaidāmai vīzijai pašmāju politiskajā pīļu dīķī. Īpaši gadījumos, kad politisko spīguļu izteikumos var saskatīt dažādas savdabīgas, vairākkārt skaidri apjaustas, tomēr pašu līdz galam tā arī neatzītas tendences.
Viena no šādām “tēmām” jau dažus gadus ir Tautas partijas (TP) iekšienē notiekošais, kā arī peripetijas par minētā politiskā spēka bārdainā neformālā līdera patieso ietekmi Latvijas politikas lauciņā. Līdz šim pats “oranžais” grupējums aktīvi liedzies, ka viena no partijā joprojām ietekmīgākajām personām ir gandrīz Dieva kārtā ieceltais tās dibinātājs, tagadējais “ierindas biedrs”, pēdējā laikā sabiedrībā reti iznākošais “Mākoņu” iemītnieks Andris Šķēle.
Pagātnē nereti izmisīgi noliegts šā noslēpumainā kunga domu un lēmumu nozīmīgums, izšķirot politiski svarīgus jautājumus – gan saistībā ar citu nozaru “ģēniju” un lielāko “kretīnu” nokļūšanu augstos posteņos, gan ar amatu pārbīdi izpildvarā un vienā otrā pašvaldībā. Realitāte gan liecina par ko citu – veikli paslēpjoties “ēnā”, darbīgais “ierindas biedrs” politsimfoniskajā orķestrī laiku pa laikam pamanās uzspēlēt kādu no pirmajām vijolēm, vai tā būtu valsts augstākās vai zemāka līmeņa amatpersonas izraudzīšanās vai partijas biedra un valdības locekļa virzienā vērsts, neapmierinātības pilns ņurdiens par noteikta ministra darbību. Un nevienam nav šaubu, ka viņa sacītajā ne vien ieklausās, bet to liek arī aiz auss.
Mazliet svaigākas vēsmas no TP aizkulisēm publiskajā telpā iepūtusi partijas valdes priekšsēdētāja un minētā “mākoņtēva” dzīvesbiedre, savulaik par Kikī un “politikas Bārbiju” dēvētā Kristiāna Lībane-Šķēle, kura, pēc izteiksmes veida spriežot, sākusi pildīt arī premjera Aigara Kalvīša privātsekretāres un dažu politisko brašuļu aizstāves funkcijas. No viņas sacītā izriet, ka partijā konkrētas personālijas tiekot gatavotas augstiem, precīzāk nenosauktiem valsts amatiem, radot iespaidu, ka TP iekšienē izveidojies kas līdzīgs “rezervistu divīzijai” vai pat ēnu kabinetam.
Savukārt atsevišķu valdības locekļu nomaiņas plāna TP gan pašlaik neesot, bet lielākā daļa izplatītās informācijas par partijas iekšējām nesaskaņām esot aplama.
Tas liek vērst uzmanību vismaz uz to – ja šāda plāna vēl nav, tad reālu kandidatūru turēšana gatavībā pārāk uzkrītoši liek domāt, ka tā radīšana ir tikai laika jautājums. Bet uz iespējamu noteiktu politisko personāliju nomaiņu vēl šogad var droši attiecināt seno teicienu, ka nav dūmu bez uguns. Galu galā līdz šim TP ar tās dibinātāja aktīvu līdzdalību apliecinājusi sevi kā meistarīgu un rafinētu marionešu diedziņu raustītāju. Savukārt atšķirīgās notikumu interpretācijas no dažādu vienas partijas pārstāvju puses – skaties kā gribi – apliecina, ka TP iekšienē vienprātības tā īsti vairs nav.
Zināma rīvēšanās apelsīnkrāsas partijas aizkulisēs jūtama arī saistībā ar Latvijas Bankas (LB) prezidenta apstiprināšanu. Konkrēts TP pārstāvis galvaspilsētas domnieka un eksministra Edmunda Krastiņa personā atklāti pauž, ka pašreizējā LB vadība ir dārga un nomaināma, vienlaikus ne pārāk slēpjot arī savas ambīcijas uz augsto amatu.
Šādas vīzijas īstenošanās par mata tiesu atvieglotu arī ikdienu “stabilitātes garanta” Kalvīša vadītajai valdībai, kam gluži kā zobu sāpes jāpacieš gan debesīs sakāpušie inflācijas rādītāji, gan regulārās LB pašreizējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča norādes uz provokatīvu traukšanos pa ātrgaitas ekonomiskās attīstības maģistrāli un nepietiekamu valdības rīcību graujošās sērgas mazināšanai. Vai īstenosies kārtējā “mākoņu brīnumdara” shēma, to redzēsim jau šā gada beigās, kad beigsies I.Rimšēviča amata pilnvaras. Pie viena tā daļēji būs arī atbilde uz jautājumu, kuram “saimniekpapam” pie šā kopgalda lielāka teikšana.
