Tādas mājas, kurās būtiski novērsta siltuma aizplūšana debesīs, pagaidām Jelgavā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
Jelgavnieks Ojārs Laudinskis savā Meiju ceļa 14. nama dzīvoklī rāda uz termometru pie stenderes. Ikdienā vienā no mājas vidusdaļas dzīvokļiem baudot ap 24 grādu komfortu, pensionāri par apkuri janvārī maksājuši 83 santīmus kvadrātmetrā, bet pārējos ziemas mēnešus tikai nedaudz virs 60 santīmiem, kas ir krietni mazāk nekā līdzīgās mājās citur. Diemžēl pagaidām siltinātu daudzdzīvokļu namu pilsētā nav daudz, un pāris lielāku projektu plašu siltināšanas vilni Jelgavā nav sākuši. Trūkstot valsts un pašvaldības atbalsta, iedzīvotāji līdz šim baidījušies uzņemties saistības.Atsevišķi energoefektivitātes celšanas pasākumi – nosiltinātas gala sienas, nomainītas durvis, logi vai stikla bloku sienu daļas kāpņu telpās, uzlikti siltuma skaitītāji un regulētāji – kopš 2001. gada veikti vairāk nekā 40 padomju laika daudzstāvu namos, liecina pilsētas lielākā apsaimniekošanas uzņēmuma «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) informācija. Galvenokārt tie tomēr ir salīdzinoši mazi darbi, kas minimāli ietekmē apkures rēķinu. Tādas mājas, kurās būtiski novērsta siltuma aizplūšana debesīs, pagaidām Jelgavā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.Paraugprojekts vezumu neiekustina Par flagmani vajadzēja kļūt daudz aprakstītajam namam 4. līnijā 1. «Tas ir liels mūsu sasniegums, jo tā ir viena no sešām septiņām pilnīgi renovētajām mājām Latvijā. Lai vēl palielās kāda pilsēta, kurā tāda ir,» sarunā ar «Ziņām» lepnumu neslēpj NĪP valdes loceklis Juris Vidžis. Šajā mājā par Vācijas valdības līdzfinansējumu un pašu iedzīvotāju ņemto kredītu izdarīts viss, kas vien iespējams, – nomainīta apkures sistēma, nosiltinātas sienas, pagrabs, bēniņi, ielikti jauni logi, izremontētas kāpņu telpas, dzīvokļos uzstādīti siltuma regulatori un individuālie apkures proporcionalitātes sadalītāji, turklāt atšķirībā no citām ēkām ir dalītā apkures un karstā ūdens uzskaite. «Iedzīvotāji ir apmierināti, īpaši tie, kuriem ekonomija lielāka, saka mājas vecākais Ainārs Šķerbergs. Atkarībā no dzīvokļa novietojuma un pašu izraudzītās temperatūras maksājumi variē, zemākais esot pat 0,25 lati kvadrātmetrā. Kopumā māja patērē gandrīz divreiz mazāk siltuma nekā līdzīgas ēkas pilsētā, taču iedzīvotāju izmaksas pagaidām ir lielākas, jo mēnesī katrs dzīvoklis atdod vidēji 50 latu, lai segtu uz 15 gadiem ņemto kredītu. Tā kā izmantota krītošā maksājuma līkne, naudas ekonomija būšot jūtama jau no sestā maksāšanas gada, skaidro NĪP amatpersonas. Iestājoties siltajam laikam, pēc līdzīga modeļa sāks renovēt 24 dzīvokļu māju Helmaņa ielā 3, un tur kopējais ieguldījums ir vēl lielāks – ap 285 tūkstošiem latu, no kuriem 40 procentu segs Vācija. Tur paralēli tiks renovētas lodžiju norobežojošās konstrukcijas, kuru stāvoklis pēc Vācijas un Latvijas ekspertu slēdziena ir kritisks.Pieminekli māju vecākajiemPie labajiem piemēriem pieskaitāms arī piecstāvu nams Meiju ceļā 14, kur, iedzīvotājiem vienojoties par kopēju labumu, energoefektivitātes darbi sākti jau pirms aptuveni pieciem gadiem. Tagad nosiltinātas visas četras ārsienas un nomainīti logi kāpņu telpās par aptuveni 37 tūkstošiem latu, kas ir NĪP izsniegts bezprocentu aizdevums iedzīvotājiem. Mājas vecākais Paulis Freimanis, kuram liela daļa iemītnieku par patērēto enerģiju sola celt pieminekli, «Ziņām» rāda lapas ar siltuma aizplūdes termomērījumu attēliem – tajās redzams, cik ļoti būtu nepieciešams renovēt arī pagraba un bēniņu daļas, jo tieši no turienes debesīs aiziet liela daļa pašu pirktā siltuma. Viņš ar NĪP jau runājis par ēkas iespēju pretendēt uz ERAF programmas līdzfinansējumu, taču optimisma balsī maz: «Cilvēki par jaunu kredītu pat dzirdēt negrib.» Jau par līdzšinējiem darbiem kaimiņu piekrišanu gūt esot bijis ārkārtīgi grūti, jo uz sapulcēm cilvēki vienkārši nenākot – ātrāk esot pašam apstaigāt visus dzīvokļus, turklāt daļai neko nevajag pat tad, ja ieguvums ir acīmredzams. Šoziem novembrī un decembrī apkure Meiju ceļā 14 maksājusi ap 62 santīmiem, bet garajā un aukstajā janvārī – tikai 83 santīmus par kvadrātmetru. Savukārt vienīgais finansiālais slogs iedzīvotājiem ir pie NĪP noteiktās apsaimniekošanas maksas pievienotais kredītmaksājums – 11 santīmu par kvadrātmetru. Tagad gan redzams, ka sākumā plānotajos piecos gados visu segt neizdosies, tāpēc P.Freimanis gaida apkures sezonas beigas, lai aicinātu iedzīvotājus piekrist apsaimniekošanas maksu palielināt vēl par 10 santīmiem. «Maksāsim,» pēc īsa apdomas brīža saka viens no atsaucīgākajiem iemītniekiem O.Laudinskis, zūdoties, ka savulaik cerībā uz dalību Vācijas programmā darbi uz diviem gadiem pārtraukti un vēlāk celtniecības izmaksas krietni augušas. Iztrūkušas pogas paraugprojekta mundierīTomēr šie ir tikai pāris projektu lielajā pilsētā. Atšķirībā, piemēram, no Valmieras un Liepājas, kur māju siltināšanas programmai grūdienu ar dažādām atbalsta formām devušas pašvaldības un tagad nosiltinātas mājas skaitāmas vairākos desmitos, Jelgavā iedzīvotāji nav iekustināti. Arī NĪP priekšnieks atzīst: «Māja 4. līnijā 1 bija ziediņš, uz kura pamata vajadzēja aiziet ķēdes reakcijai. Bet neaizgāja, jo cilvēki baidās. Morāli nav gatavi ņemt kredītus, pieņemt lēmumus.» A.Šķerbergs saka – padarītais kopumā noteikti vērtējams ar plusa zīmi, taču ne vien iedzīvotājus bijis sarežģīti pārliecināt – daudz nervu patērēts, arī vērojot, lai visas tajā iesaistītās puses savu darbu veiktu godprātīgi un laikā. Viņš min virkni detaļu, kas pilsētas paraugprojektam godu nav darījušas. Tas ir gan neieinteresēts būvuzraugs, kurš nav godprātīgi sekojis līdzi darba gaitai, gan pēdējā stāva pārseguma siltinājuma izveide, neievērojot darbu veikšanas tehnoloģiju, kādēļ tagad nepieciešamas korekcijas, un visbeidzot daudz apspriestā teritorijas sakopšana, kas, iesaistītajām pusēm futbolējot atbildību citam pie cita, tā arī palikusi pusratā. Paralēli būvuzraudzību veica Vācijas pārstāvis, un visi darbi tika pieņemti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Lai gan bijuši sarežģījumi, A.Šķerbergs tomēr aicina arī citu māju īpašniekus sekot paraugam un īstenot renovācijas darbus, īpaši energoefektivitāti veicinošus.Ne vienmēr viss jādara uzreizRTU Enerģētikas institūta profesore Dagnija Blumberga, kuras vadītā SIA «Ekodoma» veic energoauditus, kā optimālāko modeli atzīst pakāpenisku mājas renovāciju, sākot ar pašu nepieciešamāko: «Tā cilvēks saprot, ka siltināšana vajadzīga, un tad jau vieglāk turpināt.» Viņas pieredze liecinot, ka vairāku simtu tūkstošu vērtie projekti bieži vien «nes līdzi lielas ziepes un darbojas kā antireklāma citiem», turklāt iedzīvotājiem tas nozīmē diezgan būtisku papildu maksājumu. Runājot par 4. līnijas un Helmaņa ielas mājām, J.Vidžis atzīst, ka vācu puses specifisko nosacījumu dēļ saistībā ar izmantotajiem materiāliem un celtniecības procesu kopējā summu iznākusi lielāka, nekā būtu bijusi, ja viss tiktu darīts pēc pašu prāta. «Bet tā tomēr ir gandrīz puse izmaksu,» kā būtiskāko šajos gadījumos NĪP priekšnieks min lielo līdzfinansējumu, turklāt mērķis bijis panākt kvalitatīvu izpildījumu un maksimālu siltuma ekonomiju. Taču viņš slavē arī Meiju ceļa 14. mājas darbu, paužot, ka šādas iniciatīvas iedrošina citus. Tā ir – pāris blakusmāju iedzīvotāji, redzot, kā kaimiņu nams atguvis otro jaunību, sasparojušies un nosiltinājuši vismaz gala sienas, padarot ēkas ne vien energoefektīvākas, bet arī vizuāli un nekustamā īpašuma tirgum pievilcīgākas. D.Blumbergas pieredze gan liecinot, ka lielākie siltuma izniekotāji padomju laika daudzstāvu ēkās parasti esot bēniņu pārsegumi un jumti. Svarīgi arī nosiltināt pagraba daļu un nomainīt vecos logus kāpņu telpās, bet ieguvums no gala sienu siltināšanas, ar ko daudzi sāk, lielākoties vien izlīdzina siltuma patēriņu dzīvokļos un, protams, uzlabo mājas izskatu. Nama renovācija 4. līnijā 1 Darbu izmaksas (Ls)Gala sienu siltināšana 15 664Fasādes siltināšana 81 417Bēniņu siltināšana 7623Pamatu cokola siltināšana 15 254Logu nomaiņa 43 669Apkures sistēmas pārbūve 25 839Termoregulatoru montāža 5679Patērētās siltumenerģijas proporcionalitātes sadalītāju montāža 4423Kāpņu telpu remonts 10 020Citas izmaksas (projekta izstrāde, autoruzraudzība, būvuzraudzība) 21 740Kopā 231 328Finansējuma struktūra 4. līnijā 1 (Ls)Vācijas Vides ministrija 83 839Jelgavas pašvaldība 21 740NĪP bankā ņemtais kredīts ar īpašnieku pilnvarojumu uz 15 gadiem 125 750 Kopā 231 329 4. līnijas 1 apkures maksas salīdzinājums ar tādām pašām nesiltinātām mājām (Ls/m2)Māja 01.2008. 02.2008. 01.2009. 02.2009.4. līnijā 1 0,56 0,41 0,71 0,63Kooperatīva ielā 6 1,17 0,89 1,60 1,41Dobeles šosejā 98 1,20 0,89 1,62 1,41
