«Uz papīra» mūsu valstī daudz kas it kā norit civilizēti. Reizēm liekas, ka formāli Latvija jau sen daudzos aspektos ir apsteigusi Eiropas Savienību.
«Uz papīra» mūsu valstī daudz kas it kā norit civilizēti. Reizēm liekas, ka formāli Latvija jau sen daudzos aspektos ir apsteigusi Eiropas Savienību. Reālajā dzīvē diemžēl daudzas «papīra» idejas turpat arī paliek un to realizācija bieži ir visai tāla no rakstītajām nostādnēm. Bet neatkarīgi no rezultāta daļa sabiedrības turpina lolot cerības, ka gan jau kaut kad būs labāk, tikai pirmie 30 gadi tā grūtāk… Kārtējo reizi valdības un pašvaldību uzmanības lokā ir nonākuši komunālo pakalpojumu saņēmēji un viņu interešu aizstāvība. Kā zināms, šā gada 1. jūnijā spēkā stājās likums «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem», kas paredz, ka pašvaldībām līdz 2001. gada 1. septembrim ir jāizveido sabiedrisko pakalpojumu regulatori šādās nozarēs: sadzīves atkritumu apsaimniekošana, ūdensapgāde un kanalizācija, kā arī siltumapgāde. Regulatoru galvenās funkcijas ir aizstāvēt lietotāju intereses, veicināt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kvalitāti, noteikt tarifus, izsniegt licences, veicināt konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem un izskatīt ārpustiesas strīdus.
Energoapgādes regulēšanas padomes (ERP) speciālisti par galvenajiem priekšnoteikumiem sekmīgai regulēšanas institūcijas darbībai atzīst: interešu konflikta novēršanu, aizsardzību pret politisko ietekmi, ekspertīžu un institucionālo autonomiju, finansiālo neatkarību, kā arī caurspīdīgumu un atbildību. Un te nu ir visai pamatīga viela pārdomām. Domājams, Jelgava nebūs vienīgā Latvijas pašvaldība, kur regulēšanas institūcijas izveidē varētu rasties grūtības ar iepriekšminēto nosacījumu ievērošanu. Skaidrs, ka komunālo pakalpojumu sniedzēji vēlēsies šajās institūcijās «iebīdīt» tām lojālus cilvēkus vai arī padarīt par tādiem citādi domājošos. Kaut vai, atceroties vietējo politiķu priekšvēlēšanu aktivitātes, ir ļoti grūti noticēt pilnīgi neatkarīgas regulatora institūcijas izveides iespējai Jelgavā. Un, ja nebūs poliskās neatkarības, kāda var būt runa par caurspīdīgumu un atbildību? Risks ir pārāk liels, jo politiski atkarīgas marionešu regulatora institūcijas izveide varētu pārvērst komunālo pakalpojumu saņēmēju dzīvi par farsu, un vienīgā reālā šādas institūcijas funkcija būtu līdzēt pakalpojumu sniedzējiem nu jau «oficiāli» sadārdzināt pakalpojumu tarifus. Šķiet, to nevēlas neviens patērētājs, kura interešu aizstāvība (nevis pakalpojumu sniedzēju interešu) ir pirmais un galvenais regulatoru institūcijas uzdevums. Un te vairs nevarēs atteikties no atbildības par siltumenerģijas tarifu apstiprināšanu, atstājot to ERP pārziņā.
Tomēr regulatoru institūciju izveidē pagaidām ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu, un var paredzēt, ka bez kritieniem pašvaldības neiztiks. Piemēram, pašlaik likums pieļauj jebkuru pašvaldību regulatora modeļu pastāvēšanu vienlaicīgi. Trūkums ir arī tas, ka normatīvie akti neparedz pašvaldību regulatoru veidošanas shēmu. Kā atzīst Pašvaldību konsultāciju centra speciāliste Inga Vilka, salīdzinot pašvaldību modeļu izveidošanas un darbības izmaksas gadam ar iespējamiem ieņēmumiem no valsts nodevas, jāsecina, ka paredzētie ieņēmumi ir nepietiekami nepieciešamo izdevumu segšanai. Un rūgtā patiesība ir tā, ka nevienā no pašvaldībām, izņemot vienīgi Rīgu, finansējums no valsts nodevas nav pietiekams, lai tiktu izveidots un darbotos atsevišķs vienas pašvaldības regulators tā optimālā struktūrā. Uzstādot par mērķi maksimāli samazināt izdevumus, var ciest regulatora kompetences, neatkarības, respektabilitātes līmenis, un regulators var neglābjami zaudēt savu būtību. Cik garš, tik plats.
Tā kā likumā paredzētais pašvaldību regulatoru finansējums ir nepietiekams pašvaldību regulatoru izveidošanai un darbības nodrošināšanai, daudzām pašvaldībām noteikti radīsies grūtības līdz šā gada 1. septembrim noteikt ar Domes vai padomes lēmumu regulējamo nozaru regulējamos pakalpojumu veidus savā teritorijā. Jo, lai kaut ko radītu no jauna, tam ir nepieciešams finansējums. Par visu ir jāmaksā, un atliek izteikt kārtējo pieņēmumu, ka jaunizveidojamie minēto nozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatori ļaus pakalpojumu saņēmējiem kaut nedaudz ieekonomēt. Vai tas tā būs – tas atkarīgs no politiķu godaprāta. To viņos varētu palīdzēt atmodināt nākamā gada Saeimas vēlēšanas.
