No 910 šogad līdz 1130 latiem nākamgad par hektāru – tā vairākos Jelgavas novada pagastos augs lauksaimnieciskās zemes bāzes vērtība, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli. Vislielākās kadastrālo vērtību izmaiņas būs tieši lauksaimniecības zemēm visās lauku pašvaldību teritorijās, informē Valsts zemes dienests (VZD). Jelgavas novadā zemju bāzes vērtība vidēji palielināsies no četriem līdz pat 35 procentiem, bet Ozolnieku novadā – no astoņiem līdz 29 procentiem. Savukārt Jelgavā dažu pilsētas rajonu komercdarbības īpašumu saimniekiem būs jāšķiras no mazākām summām.
Nekustamā īpašuma nodokļa likmes Jelgavā saglabāsies šā gada līmenī, informē pašvaldības pārstāve Līga Klismeta. Nodokļa parāds 1. novembrī bija gandrīz 1,2 miljoni latu. Juridisko personu kopējais parāds ir 623 tūkstoši latu, fizisko – 577 tūkstoši. Lielākie parādnieki ir SIA «Larelini», akciju sabiedrība «RAF», sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Baltijas trests», «Enso» un «Zelta vārpa 5», kuru kopējais pamatparāds ir 376,6 tūkstoši latu.
Nosakot bāzes vērtības 2014. gadam, tika izmantoti 2011. un 2012. gadā notikušie darījumi. VZD komunikācijas projektu vadītāja Arta Platace informē, ka minētajā laika posmā Jelgavā reģistrēts gandrīz 1000 darījumu ar dzīvokļiem, vairāk nekā 250 darījumu ar zemi un 480 darījumu, kur pārdota zeme kopā ar ēkām. «Kaut arī reģistrēto dzīvokļu darījumu skaits salīdzinoši liels, tomēr izmaiņas telpu grupu bāzes vērtībās 2014. gadā nav, jo darījumi liecina, ka tās noteiktas atbilstoši tirgus situācijai. Nekustamā īpašuma tirgus neuzrāda izmaiņas arī savrupmājām un ražošanas objektiem, tādēļ bāzes vērtību izmaiņu nebūs dzīvojamiem un ražošanas īpašumiem,» tendences ieskicē dienesta pārstāve.
Savukārt komercdarbības nekustamo īpašumu grupai izstrādāts jauns vērtību zonējums, jo spēkā esošais bija apstiprināts 2009. gadā ekonomiskās krīzes sākumposmā. Pilsētas nomales teritorijās, izņemot depo rajonu, Vidus, Platones, Viskaļu ielas teritorijas, kā arī Pārlielupi, komercdarbības zemei bāzes vērtības samazināsies par deviņiem līdz 27 procentiem.
Cenu pagastā – vairāk par komercēkām
Ozolnieku novadā reģistrēts gandrīz 120 darījumu ar dzīvokļiem, vairāk nekā 150 darījumu ar zemi, no tiem aptuveni 80 ar individuālās apbūves zemi, un gandrīz 150 darījumu, kur zeme pārdota kopā ar ēkām. 2014. gadā būtiskākās izmaiņas zemes bāzes vērtībās būs lauksaimniecības zemei. Komercdarbības ēkām izmaiņas gaidāmas tikai vienā teritorijā – Cenu pagastā.
«Kaut gan dzīvojamo īpašumu sektorā bija vērojama zināma aktivitāte, tomēr izmaiņas dzīvojamo māju un ēku bāzes vērtībās 2014. gadā nebūs, jo notikušie darījumi apliecina, ka tās noteiktas atbilstoši tirgus situācijai. Izmaiņu nebūs arī ražošanas objektiem,» situāciju novadā komentē A.Platace.
Pamatojoties uz notikušajiem darījumiem ar lauksaimniecības zemi, visos novada pagastos bāzes vērtība lauksaimniecībā izmantojamai zemei augs par astoņiem līdz 29 procentiem, vidēji par 19 procentiem. Dārgākā zeme ir Salgales pagastā – kā pamatvērtība nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai tiks ņemti 760 lati par hektāru (iepriekš 620 lati). Cenu pagastā šie skaitļi attiecīgi ir 700 un 560, Ozolnieku pagastā – 640 un 560 latu par hektāru.
Savukārt komercdarbības objektiem sagaidāmas nelielas izmaiņas ēku bāzes vērtībās. Cenu pagasta Jelgavas piepilsētas zonā ar 2014. gadu tā palielināsies no 50 līdz 60 latiem par kvadrātmetru.
Jāmaksā par dabā nepastāvošo
Cenu pagastā saimniekojošais Aivars Liepiņš atzīst – dažkārt nākas maksāt par virtuāliem jēdzieniem, ne reāli dabā notiekošo. Viņa vadītā saimniecība «Līcīši» apsaimnieko apmēram 70 hektāru zemes, daļa sadalīta apbūvei paredzētos gabalos. «Zemi izmantojam lauksaimniecībā, bet jāmaksā vairāk. Kaut kā tomēr sistēma jāsakārto, lai nebūtu jāmaksā par virtuālo darbību,» pukojas A.Liepiņš.
Viņš apstiprina – zeme Ozolnieku novadā ir daudz neauglīgāka nekā kaimiņos Jelgavas novadā: «Zeme pliekana, daudzviet smiltis, nekas lāgā neaug, nav tā kā Elejas pusē.»
Mazāk Valgundes pusē
Jelgavas novadā 2011. un 2012. gadā ļoti aktīvi pirka un pārdeva lauksaimniecības zemi, notika gandrīz 400 darījumu, informē VZD. Vairāk nekā 170 darījumu bijuši ar dzīvokļiem un gandrīz 300 darījumu, kad pārdota zeme kopā ar ēkām.
Darījumi ar dzīvojamās apbūves zemi neuzrāda izteiktas cenu izmaiņas, līdz ar to kadastrālās vērtības šādai zemei novadā praktiski nemainīsies. Nelielas izmaiņas būs individuālajām dzīvojamām mājām Jaunsvirlaukas, Līvbērzes un Svētes pagastā. Teritorijās, kas robežojas ar pilsētu, bāzes vērtība palielināsies no 90 līdz 100 latiem par kvadrātmetru. Nedaudz tā paaugstināsies daudzdzīvokļu ēkām – līdz 30 latiem par kvadrātmetru –, kā arī dzīvojamām telpu grupām – līdz 35 latiem Lielplatones pagastā.
Komercdarbības īpašumiem Jaunsvirlaukas pagasta piepilsētas zonā bāzes vērtība kāps no 50 līdz 60 latiem par kvadrātmetru, bet Svētes pagasta piepilsētas zonā – no 45 līdz 50 latiem.
2014. gadā būtiskākās izmaiņas novadā skars lauku nekustamos īpašumus. Visos pagastos bāzes vērtība lauksaimniecībā izmantojamai zemei palielināsies par četriem līdz 35 procentiem, vidēji par 18. Ļoti labas, auglīgas un meliorētas zemes bāzes vērtība visos pagastos, izņemot Valgundes un Kalnciema pagastu, būs 1130 latu par hektāru, bet iepriekš svārstījās no 910 līdz 970 latiem. Savukārt minētajos pagastos nekustamā īpašuma nodokli aprēķinās, par pamatu ņemot 815 latu par hektāru, bāzes vērtība abos pagastos augusi par 95 latiem. ◆
