Nav īpaši patīkami makšķerēt ūdenskrātuvē, kas pamatīgi aizaugusi ar ūdensaugiem. Jo īpaši, ja nav iemaņu, lai izdarītu iemetienu izraudzītajā brīvajā ūdens laukumiņā. Ir vairāki varianti, kā to izdarīt.
Nav īpaši patīkami makšķerēt ūdenskrātuvē, kas pamatīgi aizaugusi ar ūdensaugiem. Jo īpaši, ja nav iemaņu, lai izdarītu iemetienu izraudzītajā brīvajā ūdens laukumiņā. Ir vairāki varianti, kā to izdarīt.
Ja virspusē kaut 30 centimetru “tīrs” ūdens, spiningojot lieliski noderēs poperis vai peldošais vobleris ar minimālu iegrimi. Viegli un bez aizķeršanās cauri niedrēm un lēpēm iet “Rapala” vobleris ar vienu āķi un pretzāļu ūsu. Pieredze liecina, ka uz tiem ķeras lieliski. Šādās vietās noderēs arī šūpiņi ar pielodētu (piekniedētu) vienžubura āķi jeb ar diviem āķiem somu “Kuusamo” šūpiņiem ar aizsargūsām. Noderīgs būs jebkurš viegls šūpiņš ar speciālu trīsžubura āķi, kam pielodētas trīs aizsargūsas.
Var rīkoties arī šādi: jebkuram roterim nokniebj trīsžuburi un uzver gredzenu, uz kura tā saucamo offseta āķi, bet tā smaili noslēpj ar tvisteri. Zāļainā vietā noderēs arī spinerbaits, gumijas zivtiņa ar vieglu svinagalvu un āķi ar pretzāļu ūsu. Labi rezultāti ir ar bandžo gumijzivtiņu, kurai pierīkots speciāls vienžubura āķis zivtiņas priekšpusē ar uzstieptu gumijas gredzenu. Pēdējā laikā populāras kļūst speciālas gumijas vardes, kurām divžuburis piespiests mīkstajai mugurai.
