1., 2. janvāris. Labas copes dienas. Kaut gan ziemā daudzi paliek uzticīgi asariem, arvien vairāk bļitkotāju specializējas raudu ķeršanā.
1., 2. janvāris. Labas copes dienas. Kaut gan ziemā daudzi paliek uzticīgi asariem, arvien vairāk bļitkotāju specializējas raudu ķeršanā. No kulināra viedokļa priekšroka pienāktos asariem, bet no sportiskā – tomēr raudām, kas, uzķērušās uz āķa, pretojas daudz enerģiskāk nekā svītrainie spuraiņi. Un tas mums ir galvenais.
3. – 5. janvāris. Zivīm nebūs apetītes.
6., 7. janvāris. Labas copes dienas. Raudu un arī brekšu makšķerēšanā iebarošana ir pirmais bauslis. Tikai jāatceras, ka nedrīkst rīkoties pēc principa “jo vairāk, jo labāk”. Tieši otrādi – iebarošana kalpo par zivju ganu – tās jāsaaicina un jānotur vienkopus zem āliņģa, jāsakārdina uz ēšanu, nevis jāpabaro. Citādi tās jūsu piedāvātajai ēsmai, kas uzsprausta uz āķa, nicīgi pagriezīs asti. To nu mēs nedrīkstam pieļaut!
8., 9. janvāris. Pie loma tiks tikai paši zinošākie un arī veiksmīgākie makšķernieki.
10. – 12. janvāris. Lomi būs. Ziemā izvilkt raudas nav pārāk sarežģīti. Grūtākais atrast vietu, kur tās uzturas. Parasti tās izvēlas dziļas bedres un ieplakas, kur ir smilšains, mālains vai oļains dibens.
Pašlaik raudu ēdienkarte ir diezgan plaša – slieciņas, trīsuļotu, mizgraužu un mušu kāpuri, sānpeldes, maize, mīkla, grūbas utt. Raudu ķeršanai ir piemērotas mazmakšķerītes ar mazu mormišku. Var pielikt arī precīzi noregulētu, jutīgu pludiņu. Ja jums ir asa redze, iespējams iztikt ar ventiļgumijas sardziņu, kam galā iesprausts milimetru garš sarkans vada izolācijas gabaliņš. Raudu cope ziemā ir ļoti delikāta – tvēriena mirklī tik tikko sakustēsies, uzreiz īsi, bet asi jāpiecērt.
